”Ko tad meitenes tādas sakautrējušās šorīt?” jaunajām ”Cīruļu” iemītniecēm Jakobīnei un Dadzei mīļi jautā Rīgas Zooloģiskā dārza ārpilsētas bāzes saimnieks Arnis Bergmanis. Viņš stāsta, ka nu jau lūsenītes ir iejutušās un gadās, kad labsajūtā murrā rupjos ganģos: ”Jā, šie kaķi maļ rupjus miltus.”

Pāris dienas pirms Ziemassvētkiem ”Cīruļi” tika papildināti ar divām lūšu meitenēm – Jakobīni un Dadzi. Bāzes vadītājs stāsta, ka Jakobīne ir īstena pilsētniece, jo dzimusi Rīgas zoodārzā mītošam pārim, bet otra – Dadze – ir lūsene no dabas: ”Mums šķiet, ka viņa kā mazs kaķēns bija paņemta no meža un turēta mājā, pieradināta, bet pēc tam atkal aizvesta uz mežu un atstāta. Tā nu viņa pieklīda meža strādniekiem Viļakā, kas viņu nogādāja zoodārzā.” Pirms lūšu meitenes nonāca Kalvenē, kādu laiku viņas pavadīja kopā arī Rīgas zoodārzā. Sākotnēji tika turētas karantīnā, pārbaudītas, attārpotas u.t.t. Saliekot abas vienā voljērā dāmas spēja mierīgi līdzās pastāvēt, bet ciešāka draudzība gan tur neveidojās.

”17.decembrī atvedām abas lūsenītes uz šejieni, abas izlaidām vienlaicīgi ārā – viņām bija milzīga interese par jauno voljēru, viss tika izošņāts, izstaigāts. Nākamajā dienā sprosts bija pilnīgi tukšs, lūšus nekur neredzēja. Viņas laikam saprata, kas ir noticis un viņām iestājās šoks, bet no šī šoka radās skaista jauna draudzība. Viņas gulēja abas kopā uz augstākā plauktiņa, cieši piespiedušās viena otrai klāt,” par jauno draudzību priecīgs ir A.Bergmanis un stāsta, ka meitenes esot ļoti atšķirīgas ne tikai raksturos, bet arī izskatā – Dadze ir nopietna, kakao krāsas lūsene, ar dūšīgu augumu un baltām ausīm, savukārt Jakobīne ir šmaugāka.

Lai arī lūsis no Viļakas – Dadze ir ļoti draudzīgs dzīvnieks, kurš grib būt ar cilvēkiem, uzticas, nāk klāt un murrā, tā tam nebūtu jābūt, skaidro ”Cīruļu” saimnieks: ”Protams, tā kā šī lūsene ir pieradusi pie cilvēka, dzīvnieku kopēji ar viņu attiecīgi arī darbojas un turpina šo saikni uzturēt.” Jakobīne gan ir saglabājusi dabiskās lūša īpašības. Tomēr tas nenozīmē to, ka viņa varētu uzbrukt cilvēkiem.

”Šobrīd Latvijas mežos dzīvo aptuveni 500 – 600 lūši,” zina stāstīt A.Bergmanis, ”bet tas skaits ir mainīgs, pirms 15 gadiem bija tikai 300, 2015.gadā bija 800, bet pēc tam populācija atkal nokritās uz 500 – 600, jo ziema bija ļoti barga un izsala stirnas, kas ir lūšu barības bāze. Latvijā lūšus var arī medīt, pagājušajā gadā atļāva nomedīt 150 gabalus, bet tas limits nekad netiek sasniegts. Domāju, tas ir izaicinošs mērķis.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. janvāra numurā.

#kvards-20190109-04#