“Neslēps jau sveci zem pūra,” saka rokdarbniece Baiba Blaubārde no Pāvilostas. Līdzīgās domās ir arī viņas māsa Inta Priedoliņa.

Abas piekritušas savus daiļdarbus – košās, tamborētās krelles, brošas un lina darinājumus – pirmo reizi izlikt kopīgā personālizstādē. Tā ir “Rokdarbu terapija”, kas apskatāma Pāvilostas Novadpētniecības muzejā.  

Labi noņem stresu

Baiba ar rokdarbiem aizraujas visu mūžu. “Man tas ir viss kopā – vaļasprieks, hobijs. Mani tas tiešām nomierina.” Ja citi brīvajā laikā dzied vai dejo, tad pāvilostniece ķeras pie rokdarbiem. Parasti rokdarbi topot ziemā, jo vasarā viņa labprātāk rosoties pa dārzu.

Tamborēt un adīt Baiba sākusi, kad bērni bijuši maziņi un neko daudz nopirkt nav bijis iespēju. Tad adītas zeķes un cepures. Kad bērni paaugušies, gan vairs uz mammas darinājumu valkāšanu neesot bijuši pierunājami. Bet, tā kā Baibas darbs esot ļoti psiholoģiski piesātināts – viņa ir Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece –, vēlme radīt uzplaiksnījusi no jauna. “Pēdējos gados uznāca, ka prasījās. Vajadzēja prieku,” viņa tagad saka.

“Taisu, kas pašai patīk. Krelles māsa nēsā. Viņa strādā skolā un ir staigājošā reklāma,” ar smaidu saka pāvilostniece. Tamborētās krelles tiekot darinātas no kvalitatīva diega, tas izskatās pateicīgāk un arī nēsājas labāk. 

Sapņo par īru mežģīnēm 

Kad top darbiņš, parasti tiekot domāts par cilvēku, kam tas paredzēts. “Adot un tamborējot, es ieslēdzu “Radio 2″, lai nebūtu jāskatās televīzijā negācijas. Un tad es atslēdzos no negatīvā,” gluži kā par rituālu saka Baiba, piebilstot, ka tāpēc jau arī izstādei dots tās nosaukums. 

Pēdējie darbi tapuši košās krāsās. “Pavasaris nāk. Vajag kaut ko košu!” Taču aktuāli bijuši arī tumšie toņi. “Ir pieprasījums pēc melni sarkanām krellēm. Bija baltais periods – izlaidumu laiks,” stāsta Baiba. Īpaši viņai patīkot veidot kaut ko mazuļiem. “Apdāvinu draugu mazbērnus un priecājos.”

Nākotnes plāni Baibai esot lieli. “Taisīt īru mežģīnes ir mans sapnis,” viņa saka. Pagaidām tam neatliekot laika, taču, kad pienākšot pensijas laiks, – tad gan!

Topā – brošas

Pievērstā uzmanība iesākumā Intu Priedoliņu mazliet mulsina, tomēr viņa priecājas par iespēju parādīt arī citiem savas prasmes. “Daudzi vietējie strādā un gatavo brīnišķīgas lietas. Varbūt kautrējamies, bet ir interesanti uzzināt, ko mēs, vietējie, darām.”

Inta ir sākumskolas skolotāja un vada rokdarbu pulciņu. “Bērni jāradina sveikt sev tuvos cilvēkus, gatavot kartītes, un tad pašai arī iepatikās,” viņa stāsta. Visas iemaņas apgūtas pašmācības ceļā. Jaunos darinājumus pamanījuši arī kolēģi un lūguši ko līdzīgu izgatavot. “Interese radās, un pieprasījums auga,” par rokdarbu veidošanas sākumiem stāsta Inta. Šajos Ziemassvētkos sevišķi pieprasītas brošas. Tās var apskatīt arī izstādē. Apaļie ziedi ir izstrādāti ar rūpību, tā vien gribas paņemt rokā, pataustīt.

Rokdarbu veidošana Intai esot arī veids, kā atslēgties no ikdienas steigas.

Lins ir mūžīgs

Inta pēc dabas ir ļoti precīza. To apliecina ne vien viņas rūpīgi pagatavotās lietas, bet arī līganās kustības. “Man nesagādā problēmas lietiņu pārtaisīt. Labāk, lai sanāk glītāk un skaistāk,” apliecinādama šo savu īpašību, saka rokdarbniece. No kurienes tāds talants? “Man bērnībā gribējās šūt, modelēt lellēm kleitas. Mamma bija šuvēja un deva padomus. Ja mamma bija aizņemta, bet man kaut kas nesanāca, bija spīts pašai ar visu tikt galā,” stāsta Inta, piebilstot, ka spīts, viņasprāt, ir laba īpašība.

Intai sevišķi tīkami esot violetie toņi, arī klasiski melnais, jo labi sader arī ar citām krāsām. Krāsu izvēli ietekmējot arī gadalaiki. Vasarā tie esot salātu zaļie toņi.

Mode iet pa spirāli, un tas, kas aktuāls bija kādreiz, pēc laika atkal tāds būs, Inta piekrīt. Līdzīgi esot arī ar rokdarbiem. Taču lins ir tas materiāls, kas būs aktuāls vienmēr. “Lins būs mūžīgs,” viņa ir  pārliecināta.

 Savukārt pircēji šajos laikos vairāk novērtē pašu darinātas lietas, unikalitāti un to, ka tās izgatavotas ar mīlestību. Dažādos tirdziņos cilvēki aizvien retāk meklē dārgas lietas, bet uzmanību vērš tieši uz amatnieku darinājumiem. Inta: “Mēs, latvieši, ļoti daudz protam. Var tikai apbrīnot, ar ko tik ļaudis nenodarbojas! Esam darbīga un radoša tauta.”

Dana France,
“Kurzemes Vārds” 

Baibas tamborētās krelles ir īpašā cieņā. Tās top no augstvērtīga materiāla, kas nēsājoties ļoti labi.

V
Viens no Intas darinājumiem – pērļu eņģelīši.

Inta savā darbā ir ļoti akurāta un katru lietiņu izstrādā līdz pilnībai.