Nevienā Latvijas skolā nav reģistrēti vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu obligātās izglītības vecumā. Par gandrīz ceturto daļu pašvaldībām nav nekādas informācijas. Mazā novadā informāciju par šiem bērniem noskaidrot var, bet lielās pilsētās tā ir problēma, uzskata Vaiņodes Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigmunds Mickus.

“Es uzskatu, ka informācija par šiem skaitļiem nav objektīva,” neslēpj Z. Mickus. Viņaprāt, lielajās pašvaldībās noskaidrot informāciju par bērniem, kuri nav reģistrēti Latvijas mācību iestādēs, ir praktiski neiespējami.

Citādāk ir nelielos novados, kā Vaiņode, kur iedzīvotāji cits citu pazīst. Lai noskaidrotu, kur atrodas visi Izglītības kvalitātes valsts dienestu interesējošie bērni, pašvaldības darbinieki sazinājušies ar viņu radiniekiem. Vaiņodes novadā joprojām reģistrēti 12 bērni vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem, kas reāli tur vairs nedzīvo. “Desmit ir izbraukuši no valsts, divi mainījuši dzīves vietu, bet nav tur vēl deklarēti,” skaidro Z. Mickus.

Vēl viena situācijas ēnas puse ir tā, ka nereti skolas, kurās jau tā skolēnu skaits strauji samazinās, ir ieinteresētas no valsts aizbraukušos paturēt savos sarakstos. Z. Micku piebilst – ja vecāki nav paziņojuši skolai par savu bērnu prombūtni, mācību iestāde veselu gadu nemaz nedrīkst skolēnu atskaitīt no audzēkņu saraksta.

Saņemot izglītības iestādei paredzēto valsts mērķdotāciju, šādu audzēkņu atrašanās izglītojamo sarakstos skolai ir izdevīga. “Tas rada tādu zināmu bardaku,” uzskata Vaiņodes Novada domes pārstāvis.

Diemžēl atsevišķas pašvaldības problēmas risināšanā maz ko var darīt, saka Pāvilostas novada metodiķe izglītības un kultūras jomā Silvija Leja. Bez vienotās sistēmas gan skolas, gan pašvaldības ir bezspēcīgas cīņā ar neinformētību.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 26. janvāra numurā.

#kvards-20120126-06#