liepajniekiem.lv
Vecāki bijuši skeptiski
Endija pirmo reizi pie auto stūres sēdusies, kad viņai bija vien septiņi gadi – tad arī izmetusi savu pirmo līkumu pa autotrasi.
“Protams, nebija nekāda lielā braukāšana, bet atceros, ka tas bija ar tēta golfiņu.
Sākumā sēdēju viņam blakus, bet pēc tam viņš man atļāva līkumiņu izbraukt vienai,”
smej jauniete. Bail viņai neesot bijis.
Endijas tētis Raimonds Ķervijs ir autobraucējs. Un savu mīlestību pret sportu nodevis ne tikai meitai, bet arī dēlam Guntim.
Jauniete atceras, ka visu bērnību pavadījusi, braucot tētim līdzi uz sacensībām, līdz ar to autosports viņai mīļš jau kopš mazotnes.
“Bet to, ka es pati labprāt ar to nodarbotos, sapratu vien apzinīgā vecumā. Tad arī sāku piedalīties vietējos autosprintos.
Tādās nopietna līmeņa sacensībās gan sāku piedalīties pirms diviem gadiem.”
Izmēģināt savu veiksmi autosportā Endija nolēmusi bez tēta ietekmes.
Sportiste atzīst, ka tētis drīzāk bijis pat nedaudz skeptisks, jo uzskatījis, ka meitenēm autosportā nemaz nevajadzētu būt, tas esot pārāk bīstami.
Tagad gan viņš kopā ar pārējo ģimeni ir jaunietes lielākais atbalstītājs un palīgs.
Sākumā bail bijis arī Endijas mammai Gražinai Ķervijai.
“Jau tad, kad Endija pirmo reizi piesēdās pie auto stūres, mēs redzējām, ka viņai tas patīk. Tad vēl nezinājām, ka viņa to mēģinās darīt nopietni. Sākumā es ļoti uztraucos, negribēju, lai mana jaunākā meitiņa nodarbojas ar bīstamu sporta veidu.
Bet ar laiku sapratu, cik ļoti manam bērnam tas sagādāja prieku. Un, ja cilvēkam kaut kas patīk, mēs nedrīkstam viņam likt šķēršļus,”
stāsta Endijas mamma.
Mamma ar meitu kopā strādā Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Aizvīķi”. Endija tur ir lietvede, bet viņas mamma – vadītāja.
G. Ķervija atzīst, ka strādāt ar ģimenes locekļiem ne vienmēr ir viegli, bet viņa sūdzēties nevarot. Endija uzdevumus saprotot no pusvārda.
“Viņa ir ne tikai atbildīgs darbinieks, bet arī laba māsa un vēl labāka krustmāte. Bērnībā bija kaut kādas draiskulības, bet Endija vienmēr bijusi ļoti zinātkāra, vienmēr meklējusi risinājumus dažādām problēmām.”
Mammai ir gandarījums, ka novadnieki meitu novērtējuši, par viņu balsojot.
Nesit pa mašīnas jumtu
Citi atzinīgus vārdus teikuši par Endijas ierakstiem sociālajos tīklos, kur viņa regulāri apraksta, kā gājis sacensībās un kā jūtas par sasniegto.
Veidot ierakstus jauniete sākusi, vēloties pati dokumentēt savu pieredzi, bet saglabāt tikai sev licies nepareizi, tāpēc izvēlējusies ar visu dalīties feisbukā.
“Domāju, ka neviens, izņemot manus radus, nelasīs. Beigās izrādījās, ka interese ir arī citiem,”
viņa smej.
To, ka cilvēkiem rūp viņas gaitas, pierāda arī populārākās novada sportistes tituls jau otro gadu pēc kārtas.
Endija neslēpj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki interesējas un atbalsta viņu, ir tas, ka autosportā nemaz nav tik daudz meiteņu.
“Es teiktu, ka meiteņu interese par šo sporta veidu noteikti pieaug, jo visu laiku parādās jauni vārdi, kas autosportā iepriekš nefigurēja.
Pieļauju, ka ir arī tādas, kurām tas interesētu, bet varbūt trūkst iespējas to realizēt.”
Pērn E. Ķervija izcīnījusi uzvaru sezonas kopvērtējumā Kurzemes ziemas kausā autosprintā dāmu ieskaitē, augstākais sasniegums ir 2. vieta divos Žemaitijas autokrosa kausa posmos, kas ļāva sezonas kopvērtējumā iegūt 4. vietu.
Šogad viņa sākusi Kurzemes ziemas kausu autosprintā ar 2. vietu dāmu ieskaitē pirmajā posmā un divām bronzas godalgām nākamajos posmos.
Rīt Vaiņodē klāt pēdējais posms, un Endija gatavojas šim startam.
“Šobrīd es vēl vienkārši braucu, mācos, attīstos, un tad jau redzēs, kur šis ceļš mani tālāk aizvedīs. Protams, es būtu priecīga, ja kādreiz piedalītos arī kādā Latvijas čempionātā, bet tas pagaidām nav konkrēti nosprausts mērķis,” atzīst autosportiste.
Priekulniece stāsta, ka pirms sacensībām neievēro nekādu īpašu rutīnu. Arī nekādu rituālu viņai neesot.
“Vienīgā māņticība, kas varbūt nedaudz tomēr aizķērusies, – pirms braukšanas mašīnai nedrīkst sist pa jumtu, jo tad tā izmetīšot kūleni.”
Nereti gan viņa pie sevis atkārtojot arī moto, kuru sev izvēlējās pašās pirmajās sacensībās – “viss ir jāizdara līdz galam”.
Katrai trasei ir savs šarms, tomēr nekas neesot labāks par pašu trasi Priekulē. Tur Endijai gan ne vienmēr ir labākie rezultāti, bet “mājas ir mājas”.
Atmiņā visspilgtāk palikušas pagājušā gada pēdējās sacensības Pluņģē, kur viņa visas dienas garumā neatlaidīgi cīnījusies par otro vietu, braucot puišu konkurencē.
“Tās bija diezgan smagas sacensības. Man bija jācīnās ne tikai ar konkurentiem, bet arī dubļiem, kas bija līdz ausīm.”
Brauciena laikā galva esot pavisam tukša, bez domām. “Sajūta tāda, it kā nekas cits pasaulē nenotiktu. Koncentrējos tikai uz braucienu, jo man ir jāsavalda gan savas emocijas, gan arī jāredz, kas notiek trasē,” viņa raksturo autobraucējas izjūtas.
Sanāk arī kūkas
Kad pati sacensībās nepiedalās, Endija labprāt autosportu vēro kā skatītāja. Jauniete ir arī biedrības “SK Dienvidkurzeme”, kas regulāri organizē dažādus autosporta pasākumus, valdes locekle.
“Autosports ir populārs, ir pietiekami daudz dalībnieku, netrūkst arī skatītāju. Mūsu rīkotajās sacensībās parasti sapulcējas ap tūkstoš cilvēku,” priekulniece teic, piebilstot, ka sacīkstēs vienmēr var satikt ļoti foršus cilvēkus.
Citi sporta veidi gan viņu īpaši neinteresējot.
Endija pēc Priekules vidusskolas beigšanas vairākkārt viesojusies skolā, lai pastāstītu par savu aizraušanos. Vēstures skolotāja Agita Rukute saka:
“Endija par savu dzīvi stāsta mirdzošām acīm. Kad tu viņā klausies, saproti, cik īsta un patiesa viņa ir.
Vienmēr visu saka tā, kā tas ir, ja kaut kas nesanāk, viņa arī pasaka – ka raudāja, ka cēlās un mēģināja vēlreiz. Man bija svarīgi, lai jaunieši to dzird,” stāsta skolotāja par savu audzēkni.
A. Rukute arī novērtē, ka jauniete skolēniem mēdz uzsvērt, cik liela nozīme ir tieši ģimenei un tās atbalstam.
Vēl skolotāja piemin citu Endijas talantu – fotografēšanu. Viņa skolā ļoti daudz fotografējusi un pasākumos vienmēr bijusi gatava uzņemt pāris kadrus.
Un arī ārpus skolas sienām zināma vēl kāda Endijas aizraušanās – viņa cep gardas kūkas. “Ļoti bieži pie viņas nopērku kādu kūku vai saldos groziņus,” pastāsta A. Rukute, piebilstot, ka ar prieku seko līdzi savas audzēknes rosībai.
Vizītkarte
Endija Ķervija
- Dzimusi 1999. gada 14. jūlijā Priekulē.
- Studē tiesību zinātnes Rīgas Stradiņa universitātē un dizainu RTU Liepājas akadēmijā.
- Strādā par lietvedi Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Aizvīķi”.
- Biedrības “SK Dienvidkurzeme” valdes locekle.
- Hobiji: autosports, ceļošana, kūku cepšana, dažādu uzlīmju veidošana.
- Iecienītākais ceļojuma galamērķis – Šveice.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
