Vasara izlīdzina apmeklētāju kritumu

“Pietrūkst komunikācijas ar apmeklētājiem, jo nevaram rīkot publiskos pasākumus, bet neteiksim, ka mums vispār nebūtu apmeklētāju. Individuālie apmeklētāji nāk, protams, bet ne daudz,” vērtē Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Pagājušajā nedēļā līdz piektdienai muzeju bija apmeklējuši astoņi cilvēki. Te arī tagad lielākoties individuāli ierodas skolēni, kuri mācās attālināti, ja skolotāji uzdevuši kādus uzdevumus vēsturē un sociālajās zinībās, ko var izpildīt, apmeklējot muzeju.

J. Berga slavē apmeklētājus, kuri apzinīgi ievēro noteikumus, – piemēram, neesot pukstēšanas par masku lietošanu.

“Apmeklētāju kritums gada griezumā noteikti būs. Bet muzeju jūlija un augusta mēnešos apmeklēja daudz tūristu grupu,” viņa teic.

Arī Kazdangas pils muzeja vadītāja Ilze Holštroma saka: “Šī vasara bija piesātinātāka nekā citus gadus. Izteikti bija lietuvieši un rīdzinieki.” Viņa vērtē, ka šis ierobežojumu laiks sakritis ar tūrisma sezonas neaktīvāko laiku. “Ir sācies ziemas periods, tad vienmēr mums apmeklētāju ir ļoti maz. Pagājušo nedēļu bija ieradies viens apmeklētājs, taču, tā kā viņam nebija maskas, mēs viņu nevarējām apkalpot,” piebilst I. Holštroma.

Depresīva noskaņojuma nav

“Muzejā šobrīd strādājam pie projektu rakstīšanas un realizācijas. Oktobrī, kad bijām īpašajā statusā infekcijas dēļ, mēs nevarējām realizēt vienu atbalstīto projektu, kas paredz grupu meistarklašu norisi, pārcēlām termiņus. Bet muzejs ir tā iestāde, kur darbs neapstājas. Neesam kā veikali un kafejnīcas, kas ikdienā tikai gaida apmeklētājus, mums ir tiešais darbs muzejā – ar krājumu, saimnieciskie un administratīvie darbi. Cilvēki daudz zvana un raksta e-pastā par konkrētām interesējošām lietām, kas saistīti ar vēsturi. Līdz ar to muzeja darbiniekiem depresīva noskaņojuma nav, jo darba ir pietiekami,” viņa uzsver.

Kazdangā šobrīd noris darba intervijas, lai izraudzītos jaunu muzeja krājuma glabātāju, bet, piemēram, Apriķu muzejā tiek iekārtotas papildu ekspozīcijas telpas.

“Mums tiešām ir rosība, esam daudz ko paveikuši, sakārtojuši. Nobruģējām stāvlaukumu pie muzeja, strādājam pie virtuālās ekspozīcijas ekskursijas pilnveides. Jūtamies vairāk sakopušies. Covid-19 ļāvis uz lietām paskatīties citādāk – kad bija daudz aktivitāšu, nebija laika padomāt un izdarīt vienkāršākas lietas, pievērsties pilnvērtīgi muzeja mērķa darbam nebija kapacitātes. Tagad varam pievērsties krājuma sakārtošanai un pētniecības darbam,” norāda J. Berga.

Visnotaļ lielu pienesumu Aizputes novadpētniecības muzeja apmeklētāju statistikā devusi meistarklašu rīkošana – vienā reizē vien atbrauca grupa ar 60 bērniem.” Tieši pavasarī un rudenī, kad muzejus mācību ekskursiju laikā apmeklē izglītības iestādes, šogad bija ierobežojumi, atzīst muzeju vadītāji. “Mēs izdomājām alternatīvu – Facebook profilā tiešsaistē organizējām meistardarbnīcu par ķirbjiem. Muzejpedagogs rādīja un stāstīja par ķirbjiem, izstāstīja ķirbju sukāžu recepti. Darbnīcai bija vairāk nekā 2000 skatījumu – tas ir labs rādītājs. Turpināsim – nākamnedēļ taisīsim vēl vienu onlaina lekciju par puzuru gatavošanu,” teic J. Berga.

Aktīvākajā laikā apmeklējumi liegti

“Diemžēl apmeklētāju tikpat kā nav,” atzīst Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane. Tieši gada nogalē, kad cilvēkiem aktuāla kļūst Ziemassvētku tēma, tā sauktais Rūķīšu muzejs ik gadu bijis iecienīts. “Darām visu, ko vien varam padarīt, pie muzeja pilnveides, lai atkal varam sagaidīt savus apmeklētājus,” viņa pastāsta. “Individuālos apmeklētājus un ģimenes ar bērniem no vienas mājsaimniecības, viesošanās laikā lietojot sejas maskas, gaidām ciemos ar iepriekšēju pieteikšanos,” viņa piebilst. Gribējušas ierasties bērnu grupas no tuvākas un tālākas apkaimes, taču nedrīkst,” teic A. Cērmane.

Tikmēr Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga atzīst, ka apmeklētāju pēc iepriekšējas pieteikšanās nav ļoti daudz. “Esam pievērsušies pētniecībai, informācijas un materiālu vākšanai.”

Senlietu krātuvi Nīcā pēdējā laikā apmeklējot interesenti no pašu Nīcas novada.

“Tika izdota grāmata, tādēļ interesējas, vēlas apskatīties, saņemt represētie un viņu tuvinieki. Pārsvarā šobrīd mūsu apmeklētāji ir pētnieki un vēstures entuziasti – viņiem tagad ir citāds darba režīms,” piezīmē G. Vanaga.

Savukārt “Kurzemes Vārda” aptaujātie privāto senlietu krātuvju īpašnieki novados pauda, ka tajās apmeklētāji iegriežas tad, ja tās iekļautas kādu aktīvo pasākumu programmā kā objekti vai arī pēc ieteikuma caur paziņām, vai nu arī kāds, kas, tagad pavadot ilgāku laiku mājās, tīra bēniņus vai pagrabus un vēlas atdot glabāšanai kādus atrastus senus priekšmetus.

UZZIŅAI

Muzeji un radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas ārkārtējās situācijas laikā līdz 11. janvārim darbu var turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, skaidro Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale. “Muzejos iespējams nodrošināt individuālu apmeklējumu, tādējādi dodot iespēju saglabāt pieejamību kultūrai, pašizaugsmei un izklaidei, sniedzot ieguldījumu dzīves kvalitātes uzturēšanā arī pandēmijas laikā,” piezīmē KM speciāliste. Senlietu krātuves ir muzejiem radniecīgas vietas līdzīgo darbības mērķu un uzdevumu dēļ, bet nav akreditētas kā muzeji. To darbību nosaka pašvaldība vai krātuves īpašnieks.