Kad zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piektdien, 10. augustā, apmeklēja Kurzemi, lai izvērtētu ilgstošā sausuma ietekmi lauksaimniecībā, Liepājas pusē beidzot nolija pamatīgākais lietus šovasar. “Cik esmu runājis ar zemniekiem, neviens nav stingri uzstājis, ka nauda būtu vajadzīga rītdien,” “Kurzemes Vārdam” apgalvoja ministrs. Viņš uzsvēra, ka visiem domātas “uz galvām izdalāmas” palīdzības vietā pašlaik Eiropas valstīs spriež par tā saukto tēmēto palīdzību.

J. Dūklavs, Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Laucaua un citas amatpersonas apmeklēja piena lopkopības saimniecību “Dzilnas” Saldus novada Zirņu pagastā, savukārt Durbes novadā – piena lopkopības un graudkopības saimniecību “Birztalas-1” Vecpils pagastā un Durbes pagasta saimniecību “Ezervēji”. Dārzeņu, augļu un kazu audzētājs Dainis Girvičs pastāstīja ministram par karstumā un sausumā izkaltušajām ogām, bojā gājušajām ābelītēm. Uz J. Dūklava jautājumu, vai ūdeni laistīšanai nevar dabūt no blakus esošā ezera, saimnieks atbildēja, ka esot par tālu. 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Durbes grauds” tās valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča bija sagatavojis prezentāciju ar nosaukumu “Sausums”. Attēlos fiksētas retās un īsās vārpas, kombaina dators, kas rāda, ka zemnieks šobrīd iekuļ 0,6 tonnas no hektāra. Pie pašreizējām graudu cenām zemnieki laukus nokuļot zem pašizmaksas. Zemā raža nenosegs lauksaimnieku izdevumus. Tas atainosies nenokārtotās saistībās par izejvielām, kredītiem, īpašuma nodokļiem. “Cilvēki ir safiksējuši nākotnes līgumus, pārdevuši ražu. Maz ir tādu, kas pilnībā var izpildīt noslēgtos līgumus. Fiksētie līgumi ir par 30 000 tonnu, prognozētā neizpilde – 10 000 tonnu. Lai atkāptos no līguma, ir jāsamaksā atkāpšanās nauda. Neizpildīto līgumu var pārlikt uz nākamo gadu, tad ir mazākas papildu izmaksas, bet ir risks, nevar zināt, kāda cena būs nākamgad,” teica “Durbes grauda” vadītājs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. augusta numurā.

#kvards-20180813-06#