Uzbrukumu mājlopiem piedzīvojuši Medzes un Lažas pagasta
saimniecību īpašnieki. Vienā gadījumā no klaiņojošiem suņiem cietuši truši, bet
otrā – vilki saplosījuši aitas. Patlaban Latvijā nav nekādu aizsardzības
mehānismu, kas nodrošinātu mājlopu audzētājus pret zaudējumiem, apliecina
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biroja administratore Dina Avotiņa.

Kādu rītu netālu
no savas saimniecības Medzes pagasta “Druvu” īpašnieks Jānis
Valdmanis krūmos pamanījis suņus. “Pusastoņos no rīta dzirdēju, ka suns
ierējās. Viss jau bija darīts,” notikušo atstāsta vīrietis. Divi lieli
kaukāziešu krustojuma sugas suņi bija atplēsuši trušu krātiņus un saplosījuši
11 garaušu, nodarot saimniekam 180 eiro lielus zaudējumus. Pavisam saimniecībā
audzēti 70 trušu. Šī jau ir ceturtā reize, kad suņi uzklupuši trušiem, taču
šoreiz J. Valdmanis tos atpazinis un līdz ar to zina  arī īpašnieku. Saimnieks apgalvojis, ka suņi
norāvušies, un solījies segt pusi zaudējumu. J. Valdmanis ar iesniegumu vērsies
policijā un, ja kaimiņš savu solījumu nepildīs, esot gatavs tiesāties.

Grobiņas novada
Pašvaldības policijas vecākais inspektors Mareks Božis par notikušo ir
informēts: “Valsts policijai ir reģistrēts materiāls. Viņi droši vien
izvērtēs un izskatīs.”

Lai līdzīgas
situācijas neatkārtotos, M. Božis aicina vietējos iedzīvotājus šāda veida
jautājumus risināt laikus. Suņi, kas brīvi pastaigājas laukos, esot ierasta
lieta un reti kurš tos izvēlas turēt piesietus. “Suņi turpat sētā skrien
un, liekas, nevienu neapdraud, bet prognozēt jau nevar. Kamēr nekāda nelaime
nenotiek, tikmēr neviens nesūdzas, ka kaimiņa suņi staigā apkārt,” saka M.
Božis.

Sūdzības par
kaimiņu bezatbildīgo rīcību no vietējiem policija saņemot bieži. Kārtības sargi
situāciju cenšoties vērst par labu, tomēr cilvēkiem esot grūti aprast ar domu,
ka turpmāk suns būs jātur pie ķēdes. “Arī kaimiņi varbūt neiedomājas, ka
vajadzētu saimnieku uzmanību vērst uz to, ka suņi staigā apkārt un ka
nepieciešams to novērst. Nevajag uzreiz lūgt policijas palīdzību, bet gan
vispirms pašiem savā starpā mēģināt komunicēt,” norāda M. Božis.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18. jūnija numurā.

#kvards-20140618-06#