Šobrīd nav runa par Kuldīgas vai kādas citas lokālās slimnīcas likvidāciju vai reorganizāciju, apgalvo Veselības ministrija. Arī Aizputē un Kuldīgā uzskata, ka tā nevar notikt – šāds lēmums būtu neloģisks, un ko tādu varot izdomāt tikai cilvēks, kas nepārzina situāciju.

Lielu satraukumu lokālajās slimnīcās pagājušonedēļ radījis to rīcībā nonācis Veselības ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma uzmetums, kas paredz visā Latvijā atstāt tikai 10 slimnīcas diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Nupat amatā ievēlētais veselības ministrs Didzis Gavars gan pēc tam pauda: automātiska slimnīcu skaita mazināšana nerisinās nozares problēmas, drīzāk ir jāmazina gultu skaits un slimnīcā pavadīto dienu skaits. 

Sazvērestības teorijām netic

Kopš tika īstenota Aizputes un Kuldīgas slimnīcas apvienošana, Traumpunkta uz vietas vairs nav un tas ir sāpīgākais jautājums, saka Aizputes Novada domes Veselības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Alda Lapena. Vīrs, kas kādā tuvējā pagastā, zāģējot malku, ierāvis rokā vai bērns ar pārsistu pieri jāved uz Kuldīgas slimnīcu. Ja nākotnē tiktu īstenots Veselības ministrijas darbinieku sagatavotajā un līdz pagājušās nedēļas baigām ministra pienākumu izpildījušās Lindas Mūrnieces parakstītajā informatīvajā ziņojumā teiktais, tas būtu iespējams tikai Liepājas un Ventspils slimnīcā. Kuldīgā slimnīcas vairs nebūtu.

“Slimnīcu taču nevar tā aizslēgt!” pārliecināta A. Lapena. Drīzāk jautājums varētu būt par kvotu samazināšanu. A. Lapena atgādina, ka Kuldīga sākusi īstenot vērienīgus Eiropas Savienības fondu atbalstītus projektus. Viens no tiem paredz uzlabojumus medicīnas pakalpojumu pieejamības ziņā arī Aizputē.

Arī dzemdniecība Kuldīgā ir augstā līmenī, tur strādā agrāk tālu izslavētās Aizputes Zonālās slimnīcas vecmātes. Pagājušajā gadā Kuldīgas slimnīcā tika pieņemtas 660 dzemdības, Liepājas Reģionālajā slimnīcā – 1043. Ja dzemdību palīdzība Kuldīgā vairs nebūs pieejama, Saldus un Saldus novada grūtniecēm līdz tuvākajai Dzemdību nodaļai vajadzētu mērot aptuveni 100 kilometru.

“Tāda situācija modernajā Eiropā nav pieļaujama,” apgalvo Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis. Viņš piebilst, ka iecere par Kuldīgas slimnīcas slēgšanu varētu būt politiska viltība, taču pēc tam noliedz, ka būtu sazvērestības teoriju piekritējs. Bijušais veselības ministrs I. Eglītis ir Tautas partijas biedrs. 

Jaunais ministrs domā citādi

Kuldīgas slimnīcas vadītājs informatīvajā ziņojumā ir pamanījis vēl vairākus aplamus ierosinājumus. Piemēram, ģimenes ārstiem apmaksāt otru medicīnas māsu, līdz ar to viņiem atliktu laiks apstrādāt traumas. Tādā gadījumā Traumpunktus atvērtu tikai vakarā un naktī, paredzēts informatīvajā ziņojumā. “Molotova – Rībentropa pakts ir nācis gaismā īstajā laikā,” izmantojot dramatisku salīdzinājumu, gandarīts I. Eglītis un nenoliedz, ka dokumentā iekļautas arī labas lietas.

Iedzīvotājiem un slimnīcu personālam nav pamata satraukumam, apgalvo Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Ideja par 10 slimnīcu tīkla izveidi esot tikai viens no darba variantiem, kā ietaupīt līdzekļus ministrijas struktūrās. O. Šneiders atgādina, ka šogad tās budžets samazināts par 70 miljoniem latu, gada pirmajos trijos mēnešos medicīnas iestādēs veidojas pārstrādes – pacientu ir vairāk, nekā plānots. Viena no iespējām, kā ietaupīt, ir tālāka slimnīcu optimizācija, slimnīcu apvienību veidošana un gultasdienu samazināšana.

“Jaunais veselības ministrs ir izteicies, ka automātiska slimnīcu skaita samazināšana nevar būt risinājums,” stāsta O. Šneiders. Didzis Gavars uzskatot, ka jāvērtē iespējas ārstēšanu padarīt efektīvāku un samazināt izmaksas. Taču tajā pašā laikā esot skaidrs, ka, koncentrējot pakalpojumu vienā vietā, darbs izmaksā mazāk nekā, sadalot to pa vairākām iestādēm.

Pētījumi ir pierādījuši, ka krīzes laikā būtu jārīkojas pilnīgi pretēji – nevis attālums no pacienta līdz slimnīcai jāpalielina, bet jāsamazina, klāsta Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs I. Eglītis. Kad naudas nav, veselība ir pēdējais, kam līdzekļus atvēl iedzīvotāji, tādēļ pie ārsta vēršas vēlu un kaites ir ļoti ielaistas. Ja tad vēl līdz slimnīcai jāmēro milzīgs attālums, sasirgušā dzīvība ir lielās briesmās.

“Bez tam mums ir jārespektē Latvijas ceļu stāvoklis. Tuvākajā laikā tas diez vai uzlabosies,” uzskata I. Eglītis.

Kad Ministru kabinetā skatīs Veselības ministrijas piedāvājumu līdzekļu samazinājumam nozarē, pagaidām nav zināms.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” 

Patlaban aizputniekiem ir izvēle – vajadzības gadījumā doties uz Liepāju vai arī Kuldīgas slimnīcu, kur pašvaldībai pieder kapitāldaļas.