Rindā pusotrgadīgi grobiņnieki

Bērnu uzraudzības pakalpojumus Dienvidkurzemē jau sniedz, tā ka tie nesāksies tikai ar minēto projektu.

Turklāt vēl jāgaida tā apstiprinājums, tad pašvaldība slēgs līgumus ar auklēmšajā projektā, portālam paskaidroja Dienvidkurzemes Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Ginta Kampare.

Novada pirmsskolas iestādēs vietu nepietiek – Grobiņā un tās apkārtnē  rinda ir pastāvīgi. Tāpēc jau sen, Grobiņas novada laikā, ieviests pašvaldības līdzfinansējums bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.

“Tālāk, nodibinot Dienvidkurzemes novadu, šis

pašvaldības līdzfinansējums privātajiem pakalpojuma sniedzējiem saglabājās un ir arī šobrīd – 220 eiro mēnesī,”

stāsta Ginta Kampare.

Runa ir par jaunākajiem bērniem no pusotra gada vecuma, kad vecākiem beidzas bērna kopšanas pabalsts un viņi atsāk strādāt.

“Grobiņas pirmsskolas iestādē “Pīpenīte” nav pusotra gada vecuma grupas, jo nevar tādu iekārtot. Tāpēc ir plānā piebūve, bet tā vēl nākotne,” G. Kampare min pašvaldības ieceres.

“Šos bērnus uzņem Medzes “Čiekuriņš” un Grobiņas pagasta “Ūdelīte”, bet ar tām nepietiek.”

Pateicoties jaunajam projektam, aukļu skaits novadā varētu augt. Šobrīd pašvaldība līgumus noslēgusi ar 12–15 bērnu pieskatīšanas pakalpojuma sniedzējām.

Viņu skaits mainās, jo vecāki izvēlas aukli, bet palaikam viņu maina, jo varbūt nesastrādājas, un tad pašvaldība līdzfinansēšanu pārtrauc.

“Katrā ziņā mums ar auklēm ir laba sadarbība.

Šajā brīdī pieprasījums pēc pakalpojuma ir nosegts un neizjūtam aukļu trūkumu. Iespējams, cilvēki arī saprot, ka šajā jomā ir iespēja attīstīt savu mazo biznesu. Veidojas mazie mājdārziņi, kuros apvienojas divi trīs pakalpojuma sniedzēji.

Es gan apbrīnoju cilvēkus, kuri to dara, jo strādāt ar pusotrgadīgiem bērniem ir ļoti liela atbildība. Nav viegli. Iedomājieties – tik maziņš nemāk pats ne apģērbties, ne paēst. Tāpēc jauki, ka ir cilvēki, kas var un uzņemas šo darbu. Protams, ka vecāki to novērtē.”

Auklēm un bērniem jāatbilst noteikumiem

Jaunā projekta finansējums nākotnē dotu atslogojumu pašvaldības budžetam, taču vecākiem būtiski, ka vēl vairāk atspaidotu ģimenes.

Paredzēts, ka valsts daļēji finansēs arī vecāku maksu auklei. Ar tagadējiem pašvaldības 220 eiro mēnesī nevar nosegt visu summu par bērna pieskatīšanu.

G. Kampare zina, ka vidēji mēnesī auklei vecāki maksā 400 eiro un vairāk; kamēr bērniņš tiek pašvaldības dārziņā, sakrājas liela summa.

“Tās aukles, kuras saņem Dienvidkurzemes līdzfinansējumu, gandrīz visas dzīvo Liepājā.

Taču grobiņniekiem nav grūti bērnu aizvest uz Liepāju; daudzi strādā Liepājā, tā ka brauc uz to tik un tā,” turpina G. Kampare. 

Ir vecāki, kuri piezvana uz IP un interesējas par bērnu pieskatītājiem, tad arī viņiem dod koordinātes pašvaldībā zināmiem cilvēkiem. Taču lielākajā daļā gadījumu vecāki paši atrod aukli, jo labi darbojas reklāma no mutes mutē.

Tad sazinās ar IP, raksta iesniegumu pašvaldībai par to, ka nepieciešams līdzfinansējums bērna pieskatīšanas pakalpojumam.

IP pārbauda, vai ir atbilstība noteikumiem, piemēram, bērnam jābūt rindā Dienvidkurzemes izglītības iestādē, kā arī deklarētam novadā.

Pēc tam slēdz trīspusējo līgumu – pašvaldība, viens no vecākiem, pakalpojuma sniedzējs.

Aukles ir tikai sievietes, G. Kampare saka. Taču līgumu par pakalpojumu slēdzot ne tikai mammas, bet arī daudzi tēti, tā ka vīrieši ieinteresēti un iesaistās bērnu audzināšanā. 

Aukļu vecuma amplitūda ir plaša, viņu formālā izglītība – dažāda. Atbilstoši noteikumiem viņām jāiegūst sertifikāts, kas atļauj sniegt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, kā arī jābūt pašnodarbinātajām.

Pakalpojuma sniedzējas pašvaldībai sagatavo gan rēķinu, gan atskaites pa dienām; tās paraksta gan aukles, gan vecāki.

Līdzfinansējumu maksā par reāli nostrādāto laiku. Ja bērns palicis mājās slims, par tām dienām aukle pašvaldības naudu nesaņem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.