Sestdien 20 gadu darba jubileju atzīmēja Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa.  Viņai par godu ansamblis rīkoja svētkus Otaņķu pagasta Kultūras namā. Uz jubilejas atzīmēšanu bija ieradušies sveicēji no Liepājas, kā arī Alsungas, Bārtas, Nīcas un citiem pagastiem.

Kopīgs darbs, kopīgi svētki

Zentai Bērtiņai par pasākuma norisi bija maz stāstīts, kā piekodināja Otaņķu Kultūras nama vadītāja Inese Šalma, lai tas Bērtiņas kundzei būtu pārsteigums. “Es nezināju. kāds tas pārsteigums būs, man neviens neko neteica, mani sagaidīja mašīna,” stāsta Z.Bērtiņa.

Vienu no skaistajiem pārsteigumiem izjauca sliktie laika apstākļi. Bija paredzēts, ka jubilāri sagaidīs nevis automašīna, bet zirga pajūgs. “Vēlāk man pastāstīja par šo ieceri. Turklāt zirgi ir mana lielā mīlestība,” stāsta gaviļniece. Viņa arī atzīst, ka nekādā gadījumā neskumst, jo “svētki taču turpinās!”

Pasākuma galvenā sastāvdaļa bija daudzās dziesmas, kuras tika dziedātas no sirds. Ievadā uzstājās Z.Bērtiņas etnogrāfiskais ansamblis ar piecām dziesmām. Zāles vidū bija novietots goda krēsls, kurā stalti sēdēja gaviļniece. Pēc brīža zālē tika ienesta milzīga ozollapu virtene, kuru novietoja Zentai pie kājām. Pasākuma ievadā neizpalika arī deja jauniešu izpildījumā un svinīgā maltīte.

Stāstot par jubileju, Zenta Bērtiņa ir pieticīga un apgalvo, ka jubileja nav viņai vienai, bet gan visam Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim: “Mēs visi kopā strādājām, es sevi īpaši izcelt negribu. Tas mums ir kopīgs darbs, kopīga sadziedāšanās, kopīga sadarbošanās. Arī visi tie ansambļi, kuri atbraukuši, – tā ir mūsu kopīgā draudzība 20 gadu garumā. Tāpēc ir šī ballīte, mēs atcerēsimies, ko mēs šajos gados esam darījuši kopā.”

Aizvadītos gadus Zenta Bērtiņa vērtē pozitīvi. Tie bijuši ražīgi un labi. “Kā 1989.gadā mūsu ansambli augsti novērtēja, tā zemāk par “ļoti labi” neesam vērtēti. Vērtējumi vienmēr bijuši patīkami,” jubilāre lepni stāsta. Ansamblis ir piedalījies visos Dziesmu svētkos kopš 1988.gada, visos folkloras festivālos “Baltika”, daudz ceļojis, bijis arī Vācijā uz festivālu. Ansambļa priekšrocība ir atsaucīgā Otaņķu pagasta pašvaldība, kas sniedz lielu atbalstu kolektīvam. “Tāpēc mums tik labi sokas,” ir pārliecināta Z.Bērtiņa.

Velta daudz labu vārdu

Otaņķu pagasta Kultūras nama zāli sestdien greznoja dažādi tautastērpi, lakati un saktas, pastalas un kurpītes. Protams, ne visi sveicēji bija tautastērpos, taču arī košie ziedu klēpji ienesa jaunas krāsas. Visas sejas līksmas, nepacietīgi gaidot jubilāri Zentu Bērtiņu. Piemēram, nīcenieki, kuri tikko bija piebraukuši, steidzās uz Kultūras nama pusi. Pati Zenta Bērtiņa laikus atvesta uz sarīkojumu, ļoti lēni virzījās uz ieejas pusi, vairāki kabineti Kultūras namā pārveidoti par ģērbtuvi, vienā sparīgi rosījās kāda dāma. Sastaptā sieviete izrādījās Z.Bērtiņas radiniece – Gunta Klievēna: “Vairāk mēs ar Zentu kopā satiekamies nevis kā radi, bet dziedot. Mums ir līdzīgas dziesmas un tradīcijas.” Gunta Klievēna ir Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja un tuvs cilvēks jubilārei. “Zenta ir cilvēks ar milzīgu dzīves un darba pieredzi, profesionāls mūziķis. Ļoti daudzus padomus no viņas esmu ņēmusi. Viņa ir uzaugusi ar dziesmu, tautasdziesma viņai ir asinīs kopš dzimšanas. Ja es ko nezinu vai nesaprotu, es vienmēr viņai varu paprasīt padomu gan kā radiniecei, gan kolektīva vadītājai,” stāsta G.Klievēna.

Ilgāk vai ne tik ilgi pazīstami, bet ļaudis Zentu atminas ar labu vārdu. Viens no ilgās draudzības piemēriem ir sadarbība ar Alsungas etnogrāfisko ansambli un tā vadītāju Ilgu Leimani. “Mēs ar Zentu esam pazīstamas jau nedaudz vairāk kā pusgadsimtu, precīzāk – kopš 1957.gada, no Liepājas Mūzikas vidusskolas laika,” stāsta suitu sievu vadītāja I.Leimane. Viņas un Zentas Bērtiņas ceļi nemitīgi krustojušies, īpaši sadarbība izveidojusies, kad jubilāre Zenta sākusi darboties ar otaņķniecēm, savukārt pati Ilga suitu sievām pievienojusies 1967.gadā, bet par vadītāju kļuvusi 1989.gadā. “Zenta ir brīnišķīgs cilvēks, jauka, atvērta un enerģiska. Tāda viņa ir bijusi visu laiku,” pārliecināta ir Ilga Leimane.

Apstaigājot zāli, skatienu piesaistīja smaidīgas dāmas zāles kreisajā pusē, kuras, klāt pienākot, lepni paziņoja, ka ir Zentas Bērtiņas otrs kolektīvs – folkloras kopa “Vēlava”. “Zenta ir jauka un mīļa vadītāja. Viņa nekliedz un nepaceļ balsi, ir ļoti pacietīga. Labi iemāca dziedāt. Ar viņu laiks ir jauki un interesanti pavadīts,” pa teikumam un labam vārdam iestarpināja teju katra dalībniece.

Dace Lūkasa,
“Kurzemes Vārds”

Goda krēslā droši sēž Zenta Bērtiņa, jo blakus viņas ansamblis.

Tikko nodejots, laiks uzkodām. No kreisās: Elīna Aldermane, Madara Sileniece, Renāte Vilne, Betija Jušķevica, Ulrika Aldermane.