“Lauku cilvēkam ir jāstrādā, citādāk jau nemaz nevar,” stiprajās zemnieces rokās turēdama trauslu paprikas stādu, saka otaņķniece Ausma Drāzniece. Viņas ģimenes piemājas saimniecībā sadzīvo trīs paaudzes, un katram ir savi pienākumi.

Lauka darbi ir tikko sākušies. Pavasara palu samērcētajā Otaņķu pagastā zeme gan daudzviet vēl slapja, taču sausajās vietās jau var stādīt sīksīpoliņus, agros kartupeļus zem agroplēves, sēt labību, stāsta “Gruntnieku” saimniece. “Nīcenieki būs jau vairāk izdarījuši, viņi tādi brašāki,” viņa nosmejas.

Vēl jau jāpiesargās arī no salnām, nupat ceturtdienas rītā visa zeme bijusi balta. Bet, kopumā ņemot, arī pēc tik bargas ziemas kā pagājusī pavasara darbi nekā īpaši iekavējušies neesot – viss, kā jābūt.

Kamēr Ausmas dēls Guntis slej jaunu siltumnīcu vienā sētas pusē, otrajā jau briest gurķu un paprikas stādi, spēkā ņemas sīpoli. Saimniece izrāda, kur gurķus izstādīs. Visvairāk te iecienīti ādami – sīkkārpainā šķirne “Adam”. Siltumnīcu vispirms izklās ar salmu kārtu, virsū uzbērs zemi, sajauktu ar kūdru. “Salmi dod siltumu,” Ausma paskaidro. Tie augsni spējot uzkarsēt pat līdz 60 grādu temperatūrai, kad jāuzmanās, lai stādiem neapdegtu saknes. Un, jo siltāks, jo ātrāk iespējams tikt pie jaunās ražas.

Domāts audzēt arī tomātus. Dārzeņu būs gana pašiem, paliks arī pārdošanai. Turpat “Gruntnieku” laukos izaudzē arī graudus lopbarībai. “Ja tie būtu jāpērk, tas nemaz nebūtu izdevīgi,” Ausma spriež. Tā kā tehnika ir pašiem, tad visu varot izdarīt.

“Gruntniekos”, kur dzīvojis jau saimnieces vectēvs, tagad saimnieko trīs paaudzes. Un par grūtiem laikiem nekurn – lauku cilvēkam jau tam pat laika neatliekot.

Ausmas pārraudzībā galvenokārt kūtis – tajās četras gotiņas un cūči. Dēlam tiek būvēšana un tehnika, vedekla Linda ir galvenā saimniekotāja siltumnīcās. “Bet puķu audzēšana ir omes ziņā,” Linda piebilst.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”