Pirmajā balsojumā lauva bija pieņemta ar vienas balss pārsvaru, atgādina A. Priedols, ”ja varētu teikt, pēc lobisma. Tagad cilvēkiem bija laiks pārdomāt.” Visu izšķirot vairākums, un jautājums vairs neesot diskutējams, viņš norāda.

Jau rakstījām, ka 28. aprīļa sēdē pieņemto lēmumu ar desmit balsīm par A. Priedols neparakstīja. Pēc likuma viņam par šo jautājumu jāsasauc domes ārkārtas sēde.

Par ģerboņa meta apstiprināšanu tagad nobalsoja 11 deputāti. Pret bija Patricija Andersone, Laila Roga, Edgars Putra un A. Priedols. Atturējās Juris Grasmanis. Sēdē nepiedalījās Gatis Kalniņš, Andrejs Radzevičs un Inga Ratniece.

”Visu izšķir vēsture,” savu pozīciju skaidro Gundars Sisenis, kura hobijs esot rakties vēsturē. ”Lauva vienmēr simbolizē drosmi, spēku. Lauvas Kurzemes heraldikā ienākušas jau hercoga Jēkaba laikos, šodien tās ir Latvijas un Liepājas ģerbonī.”

Deputāts atgādina par kuršu drosmi, kas fiksēta vēstures avotos.

”Lauva simbolizē kuršu apņēmību aizstāvēt, cīnīties par savu zemi. Var mainīties politiķi, valstsvīri, bet kurši un Kurzeme ir vēsturē ierakstīti, tās ir nepārejošas vērtības,” viņš pauž.

”Man tas nepatīk,” balsojumu pret ģerboni pamato P. Andersone, ”liekas baisīgs. Nenoliedzu vēsturi, bet man prasās kaut kas mūsdienīgāks un jauneklīgāks, kas vairāk raksturotu mūsu Dienvidkurzemi.”

L. Roga piebilst, ka šīs domes lēmums nākot tik smagi un tas, kas notiek piespiedu kārtā, neatbilstot realitātei. ”Gribētu, lai ģerbonis veidojas dabiski, organiski. Tam būs milzīga nozīme nākotnē, kad mēs atskatīsimies uz šo laiku, ģerbonim ir jānes šī laika raksturīgākās iezīmes,” saka deputāte.

Abas uzskata, ka novads varētu turpināt izmantot mazo valsts ģerboni un meklēt citas labas idejas, taču nu jāpieņem kolēģu izvēle.