Pagaidām tam neesot loģiska pamata
Ja jādara, tad izdarīsim. Tāda ir pašvaldību attieksme pret šogad valdībā apstiprināto kārtību, kas paredz – dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ieviešana ir pašvaldību uzdevums un atbildība. Bet par to, kur šim nolūkam ņemt naudu, pagaidām skaidrības nav.
“Ttie pašvaldībai būtu diezgan lieli izdevumi, kam naudu nāktos ņemt no jau tā plānā budžeta,” runājot par visas šķirošanas sistēmas ieviešanas izmaksām saka Aizputes Novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele.
Šādiem mērķiem ir iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus. Ja būtu nauda sistēmas ieviešanai, tad uzturēšanas izmaksas pēc tam būtu salīdzinoši daudz mazāka bēda. Taču pašlaik spēkā esošā Latvijas likumdošana liedz pašvaldībām šādiem mērķiem piesaistīt Eiropas naudu, to var darīt tikai apsaimniekotājs jeb operators.
Kopā uz poligonu “Ķīvītes”, kas ir pašvaldības SIA un kas arī nav tiesīga līdzekļus šim nolūkam piesaistīt, atkritumus ved trīs apsaimniekotāji, ar kuriem noslēgti līgumi: “EKO Kurzeme”, “Nordia” un “Sikari”.
Bet operatoriem savukārt nav vietas, kurā atkritumu šķirošanu organizēt.
Pētot, kā šos jautājumus risina citur Latvijā, A. Eņģele noskaidrojusi, ka, piemēram, Bauskas pusē pašvaldība ir īpašniece gan atkritumu poligonam, gan uzņēmumam, kas veic operatora darbu. Arī tāds varētu būt ceļš, kā problēmu risināt. Bet kopīgas nostājas valstī par šiem jautājumiem nav.
Kopumā ņemot, viss ir diezgan nepārdomāts, situāciju un prasības vērtē domes izpilddirektore.
Liepājas pašvaldība turpina sarunas, lai likumdošanu mainītu un šķirošanu padarītu apsaimniekotājam izdevīgu, apstiprina D. Liepniece.
Uzziņai
– Līdz 2014. gada beigām pašvaldībām būs jānodrošina atšķirojamu sadzīves atkritumu savākšana savā administratīvajā teritorijā. Tas noteikts šogad valdībā pieņemtajos noteikumos “Par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”.
– Līdz 2019. gada 31. decembrim atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina, ka otrreizējai izmantošanai tiek sagatavoti un pārstrādāti 50 procentu atkritumu.
Egona Zīverta foto
Rīgā, kur atkritumu apjoms ir daudz lielāks, arī šķirošana pamazām kļūst ekonomiski izdevīga un tādēļ attīstās, saka Liepājas RAS vadītājs Normunds Niedols. Pārējā Latvijas teritorijā tas pašlaik ir diezgan smags jautājums. “Nav vērts izmētāt atsevišķus punktus.”
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. oktobra numurā.
#kvards-20111021-03#