Rudeņos Papē, šaurajā zemes joslā starp ezeru un jūru, zem gājputnu ceļa pulcējas ornitologi. Viņus šeit saista iespēja tuvāk iepazīt mūsu spārnotos draugus, nosacīt lidoņu daudzumu, kā arī gredzenot tos, lai noteiktu putnu migrācijas virzienus. Šoruden kopā ar latviešu kolēģiem bāzē darbojas arī četri Polijas pārstāvji. Biologs Roberts Laseckis šeit ieradies, lai savāktu materiālus doktora disertācijai par pūču pārlidojumiem gar Baltijas jūru,

bet Anna Dudžinska, Daniels Davidovičs un Gregors Zaņevičs viņam šajā darbā palīdz, jo plēsīgos putnus sagūstīt, nosvērt, izmērīt un apgredzenot nav tik vienkārši. Kad viņš sācis ar pūcēm aizrauties, Roberta Lasecka rokas brīžiem bijušas saskrāpētas asinīs. 

Fantastiskā pūču nakts

Pūču pētījumiem zinātnieks pievērsies jau pirms desmit gadiem. Tas noticis pēc studijām Bioloģijas fakultātē Olštinā. Par savas darbošanās vietu viņš izvēlējies Pārlidojošo putnu gredzenošanas staciju, kas atrodas Pšebendovā aptuveni kilometrus sešdesmit no Gdaņskas. Kādā naktī viņš tur piedzīvojis brīnumu. Ejot pārbaudīt, vai putnu ķeršanai izstieptajos tīklos nav iekļuvis kāds sikspārnis, viņš ieraudzījis pūces. Ļoti daudz pūču. Simtiem pūču! Bijis grūti noticēt tam, ko rādījušas acis, jo pūces bijušas visur, kur vien viņš pagriezis skatienu. Tās sēdējušas uz tīkla stabu galiem, tupējušas koku zaros un lidinājušās gaisā. Fantastisks skats! “Iespējams, ka tieši šī nakts un tās dāvātie iespaidi lika man pievērsties pūču novērošanai. Vēlāk uzzināju, ka tas, ko esmu izvēlējies, ir ļoti maz izzināts ornitoloģijas sektors,” teica Roberts Laseckis.

Uz Papi, kur uzstādīts lielais putnu gūstīšanas murds, kopā ar draugiem viņš mērojis ceļu, lai savāktu informāciju, ko nav iespējams iegūt, strādājot tikai Pšebendovā. Neesot izslēgts, ka nākotnē, lai doktora disertācijai pieliktu punktu, viņam vajadzēs vēl doties arī uz Igauniju. Zinātnieka uzmanību nesaistot visi plēsīgie putni, bet gan tikai pūces, kas medībās dodas naktī. Arī pārlidojumiem uz siltākajām zemēm tās izvēloties tikai tumsas stundas. Tā notiekot ne jau tāpēc, ka dienā pūces neredz, bet gan tāpēc, ka medniecēm ir jāsargājas no pārējo putnu uzbrukumiem. Mēs nevarot iedomāties, kāds troksnis un jezga saceltos gaisos virs Papes, ja pētnieks sadomātu palaist brīvībā naktī gredzenošanai sagūstīto purva pūcīti.

Aizlido tumsas aizsegā

Roberts Laseckis uzskata, ka pūču migrācija šoruden nupat sākusies. To pārlidojumi neesot salīdzināmi ar žēli kliedzošajiem dzērvju vai zosu kāšiem, kur vienā pulkā reizē pārlido pat simtiem putnu. Pūces arī uz siltajām zemēm dodas tumsas aizsegā. Viņš novērojis, ka pirmie uz dienvidiem aizlido vecie putni, bet jaunie seko tiem pa pēdām. Intensīvāk pārlidojumi sākas, kad laiks kļūst vēsāks. Pagājušās nedēļas nogalē kādā naktī ornitologiem izdevies sagūstīt un apgredzenot 53 pūces, bet kopumā šajā sezonā caur viņu rokām jau izgājuši 84 šie plēsīgie putni. Taču, salīdzinot ar to, kā nācies strādāt Pšebendovā, tas esot nieks, jo tur vienā naktī apgredzenotas ap divsimt pūces. Ornitologs pastāstīja, ka saņēmis jau arī vēstules no gredzenu atradējiem. Viens no sūtījumiem viņam pienācis no Francijas, kāds cits – no Beļģijas. Tas liecinot, ka pūces pārziemo tepat Dienvideiropas valstīs un uz Āfriku netraucas.

 Pieredze rādot, ka pūces nav nemaz tik reti putni, kaut gan iedzīvotājiem savvaļā tās gadoties redzēt ļoti reti un daudz ir tādu cilvēku, kas pūces redzējuši tikai aiz zooloģiskā dārza krātiņu stiepļu pinuma. Nakts dzīve un lielās apaļās acis krāšņos plēsējputnus apveltījusi ar noslēpumainības plīvuru. Grāmatās par pūcēm un to gudrību sarakstītas leģendas. Roberts Laseckis uzskata, ka patiesībā viņa disertācijas pētījumu objekti nav apķērīgāki par citiem putniem. Taču ļoti būtiski esot tas, ka pūces apveltītas ar asu redzi, kas palīdz orientēties tumsā, un smalku dzirdi. Pelītes rosīšanos tās spējot saklausīt pat zem sniega segas. 

Pūces sargā labības laukus

Zinātnieks pastāstīja, ka lauksaimniecībai pūces ir ļoti noderīgas, jo iznīcina lielu skaitu grauzēju. Jo īpaši daudz to tiek notverts, kad ligzdās jābaro strauji augošie pūčulēni. 
Gados, kad labība nav padevusies vai arī sējumi izslīkuši palu laikā, pūču daudzums krasi samazinoties, jo tās līdzīgi stārķiem un citiem putniem regulē savu pēcnācēju skaitu. Ausainā pūcīte, kas sastopama biežāk, dējot četras līdz piecas olas, bet lielā pūce un pundurpūcīte gadā izauklējot tikai vienu, divus vai trīs mazuļus. Daudzviet pasaulē pūču ligzdošanai tiek izkarināti piemēroti būri, jo pašas tās nav ligzdu vīšanas meistares un mājo dobumos vai citu putnu pamestās ligzdās.

Zem gājputnu ceļa nav garlaicīgi

Latvijas Bioloģijas institūta Putnu apgredzenošanas centra vadītājs Juris Kazubiernis poļu kolēģu darbošanos Papē vērtēja ļoti atzinīgi. Viņi taču strādājot ne tikai pa naktīm, bet arī dienā palīdzot ornitologiem gan apgredzenot notvertos putnus, gan veikt to vizuālo uzskaiti. Būtisku atbalstu gredzenotājiem sniedzot arī Ornitologu biedrības biedri. Kopumā šis rudens daudz neatšķiroties no citiem. Atšķirība esot vienīgi tāda, ka siltā laika ietekmē putnu aizlidošana esot nedaudz aizkavējusies.

Septembrī novērota neliela sīļu invāzija. Taču drīz tā esot beigusies, un tad lielā skaitā projām lidojušas zeltgalvītes, kā arī meža un lauka baloži. Tagad sācies garastaino zīlīšu laiks, Par to liecinot apgredzenojumi. Centra vadītājs teica, ka novēroti arī dažādi plēsīgie putni. Šoruden Papi pārlidojam redzēts vidējais ērglis, kurš arī, jādomā, mērojis ceļu šurp no Somijas. Esot novēroti arī klinšu un jūras ērgļi. Lielākā skaitā redzēti zvirbuļu vanadziņi, niedru lijas, klijāni. Poļu kolēģi Papē zem gājputnu ceļa uzturēties paredzējuši līdz 3.novembrim. Roberts Laseckis uzskata, ka līdz tam laikam lielākā daļa pūču uz siltākām zemēm jau būs aizlidojusi. 

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Arī jaunie ornitologi – skolēni no Rīgas, kas Papē ieradušies palīdzēt putnu apgredzenošanā, bija pārsteigti par Roberta Lasecka notverto pūču grezno izskatu.

Juris Kazubiernis grasās apgredzenot garastaino zīlīti, kas, jādomā, pie mums atlidojusi no Somijas.