Kaut gan SIA “Melioserviss” atbrīvoja no smilšu sanesumiem Papes ezera izteku jūrā, ūdens līmenis ezerā joprojām saglabājas augsts un vairāk nekā par 80 centimetriem pārsniedz normālo. Rucavas pašvaldības vadītājs Viktors Čamans pastāstīja, ka pēc janvārī pieredzētajām vētrām, kas brāzās pāri piekrastei, smilšu sanesumi bija aizdambējuši Papes ezera izteku jūrā. Šī iemesla dēļ diezgan strauji cēlās ūdens līmenis ezerā, grasoties appludināt apkārtnē esošās zvejnieku un zemnieku sētas, kā arī šoseju uz Papi. Lai novērstu šos draudus, pašvaldība aicināja talkā melioratorus.

Jāņa Amerika vadītās SIA “Melioserviss” vīri, izsmeļot 3860 kubikmetrus smilšu, atbrīvoja izteku. Tomēr nākamais pūtiens to atkal aizdambēja. Tāpēc melioratoriem nācās atkārtoti izsmelt nepilnus tūkstoš kubikmetrus sanesumu. Kad tas bija izdarīts, ūdens līmenis ezerā kritās, bet tikai daļēji.

“Nepārtrauktās lietavas ir darījušas savu,” secināja priekšsēdētājs un paskaidroja, ka iztekas atrakšanas darbi prasījuši vairāk nekā 10 tūkstošus latu. Iztērētā naudas summa, salīdzinot ar sākumā plānoto, esot palielinājusies divkārt. Valsts atbalstu saņemšot Valsts meliorācijas dienests, kas tad arī norēķināsies ar vētras postījumu novērsējiem. Nauda pieprasīta ar Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes starpniecību.

“Ūdens līmeņa pazemināšanās notiek gausi, un ezers ir pārpludinājis plašu apkārtni Papes sūkņu stacijas tuvumā. Līdz ar to ievērojami paplašinājies tā baseins, kurā tagad iekļaujas arī daļa no palienas pļavām,” “Kurzemers Vārdam” pastāstīja Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inženieris Imants Rožkalns. Viņš kontrolēja vētras seku likvidēšanas darbu norisi pie Papes ezera iztekas. Speciālists pastāstīja, ka šobrīd ūdens līmenis par vairāk nekā 80 centimetriem pārsniedz normālo un pie tā esot vainojams fakts, ka jau tagad Līgupītes un Paurupītes ūdeņi vairs neieplūst ezera apvedkanālā, bet tiek novadīti ezerā. Daļēji darboties turpina arī sabrukušās slūžas. Tas viss radot nenormālo situāciju.

Inženiera stāstīto apstiprināja arī Papes sūkņu stacijas uzraugs Aleksandrs Rāts. Ezers appludinājis ne tikai tā ziemeļgalā esošās palienas pļavas, bet arī lauku apsaimniekotāju zemi un dārzus. Daudziem radušās problēmas ar lopbarības ievākšanu, tad nu izpalīdzējuši saprotošie kaimiņi, kurus nelaime nebija skārusi. Šobrīd arī tauru govīm, kas mīt savvaļā, neesot, kur patverties, jo grūti atrast sausu vietiņu, kur varētu pārnakšņot. Sūkņu stacijas uzraugs pirms dažām nedēļām izmērījis ezera līmeni. Tas par 1,30 metriem pārsniedzis normālo. Viņš uzskata, ka tas ir ārkārtīgi daudz, jo padomju gados par nenormālu uzskatīts līmenis, ja tas pietuvojies 90 centimetru atzīmei. Aleksandrs Rāts pastāstīja, ka kopš tā brīža, kad SIA “Melioserviss” aiztaisījis aizvaru pie ceļa krustojuma, sūkņu stacija vairs praktiski nestrādājot, jo tik un tā šajā situācijā neko nespēj mainīt. “Tagad atkal situācija ir tāda, kā tajā trakajā rudenī. Pārplūdušajā pļavā netālu no mājām saskaitīju piecdesmit meža zosis,” teica sūkņu stacijas uzraugs.

Imants Rožkalns teica, ka neraugoties uz ezera pārmērīgi augsto līmeni, Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saņemts ierosinājums aizbērt pavisam padomju gados izveidoto ezera apvedkanālu. Viņaprāt, tas esot bezatbildīgs priekšlikums, jo balstās uz vienpusīgu un paviršu izvērtējumu. Tāpēc, lai uzzinātu, kā rīkoties, un saņemtu pamatotu atzinumu, esot jāatturas no pārsteidzīgiem soļiem un nepieciešams ezera novērtējumu uzticēt lietpratējiem. Pietiekot rotaļāties ar ezera apkārtnē dzīvojošo cilvēku likteņiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”