Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pēc nedēļas piedāvāt iespējamas likumu izmaiņas, lai nebūtu iespējamas līdzīgas situācijas kā ar māju-kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA pastāstīja, ka komisija pārrunāja šo jautājumu un lūgusi VARAM nākt klājā ar priekšlikumiem. Tāpat VARAM kopā ar juristiem jāpalīdz pašvaldībai atrisināt situāciju ar māju-kuģi, jo tā ir uz pašvaldībai piederošas zemes.

Pēc mēneša deputāti sagaida atbildīgo ministriju priekšlikumus iespējamam regulējuma izmaiņām par peldošām būvēm.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien izdevis rezolūciju, kurā VARAM uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klājā ar priekšlikumiem saistībā ar māju-kuģi.

Pāvilostas novada pašvaldība aicinājusi Latvijas Jūras administrāciju (JA) un ēkas-“kuģa” īpašnieku skaidrot jūras krastā esošā objekta pašreizējo statusu, ziņu aģentūru informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).

Vēstules ar aicinājumu skaidrot, vai objekts joprojām skaitās “kuģis būvniecības stadijā”, pašvaldība adresātiem nosūtījusi pirmdien. To, kad varētu saņemt uz tām atbildes, Kristapsons nevarēja prognozēt.

“Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām,” iepriekš atzina Kristapsons. Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir LJA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. “Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka,” teica domes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas juridiski atzīta par kuģi, ziņo laikraksts “Kursas laiks”. Cilvēki bez attiecīgas atļaujas uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan peldlīdzeklis, rakstīja laikraksts.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA “Alco” saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.

Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA “Alco” bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā “Oļi” Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi “metāla režģu un pontonu konstrukciju”. Konstrukcijas augstums esot bijis aptuveni 1,7-2,1 metri, platums – aptuveni 15 metri, bet garums – aptuveni 35 metri. Valsts vides dienests uzskatīja, ka SIA “Alco” ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto aizliegumu izvietot Aizsargjoslu likumā noteiktas konstrukcijas kāpu aizsargjoslā, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.pantu SIA “Alco” bija sodīta ar naudas sodu.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, degvielas tirgotāja “Alco” īpašnieks ir Argods Lūsiņš. “Dienas Biznesa” apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.

Lūsiņš savulaik publiski atzinis, ka mēdz neievērot būvniecības noteikumus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Talsu novada domes 2010.gada 15.aprīļa sēdē viņš sacījis, ka ir īstenojis daudzas būvniecības ieceres, par kurām jāatbild. “Apzinos, ka pārkāpju likumdošanu, bet ja es to nedarītu, tad viss apstātos,” domes sēdē sacījis uzņēmējs, aizstāvot savu viedokli jautājumā par veikala “Maxima” būvniecību Talsos. “Es atvainojos par to, ka daudzas reizes tā rīkojamies,” teicis Lūsiņš. Kā izriet no domes sēdes protokola, uzņēmēja skatījumā “dažreiz jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu, ignorējot formālo būvniecības likumdošanu”.

SIA “Alco” 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.