Saskata pretrunas lēmumos

Atļauju rīkot mācības klātienē āra nodarbībās saņēmušas pašvaldības, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku.

Formālajā izglītībā skolas šādi drīkst īstenot līdz piecām nodarbībām, bet neformālajā izglītībā līdz divām, vienai nodarbībai nepārsniedzot 40 minūtes.

Uzrunātie drošo novadu izglītības iestāžu pārstāvji skaidro: ja gadījumā tomēr klasē ir vairāk nekā 20 bērnu, jāveido divas grupas.

Jau rakstījām, ka Nīcas vidusskola mācības klātienē neplāno atsākt, jo gan pedagogi, gan audzēkņi ierodas ar sabiedrisko transportu, kas, pēc direktores Lāsmas Petermanes domām, nav droši.

Arī Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs, kurš seko līdzi valdības sēdēm, uzskata, ka pieņemtās normas attiecībā uz izglītību un ar tās norisi saistītām jomām ir pretrunīgas.

“Kā var ļaut skolēniem pa āru mācīties, bet vienlaikus – samazināt sabiedriskā transporta piepildījumu lielajās pilsētās? Loģikas nav,” viņš saka.

Tāpat A. Radzevičs nesaprot, kā praktiski iespējams šādas nodarbības rīkot.

“Ja skolēnam ir nodarbības Zoom platformā, tad jāaizskrien uz āra nodarbību, pēc tam atpakaļ mājās uz nākamo zūmu? Tas nozīmē – skolēns pavadīs daudz laika, lai nonāktu līdz izglītības iestādei, tad viena vai divas stundas noritēs ārā, bet pēc tam atkal jānokļūst citur, lai nenokavētu nākamo stundu. Nelielā pilsētā varbūt izdodas, bet ko darīt tur, kur bērni dzīvo laukos, tālu no centra?” neizpratnē ir domes pārstāvis.

“Mūsu novadā ir jaunieši, kas mācās Liepājas vidusskolās. Viņi kāps autobusā, lai uz divām stundām aizbrauktu? Bet kā, piemēram, uz Dunalku (apmēram 30 kilometru attālumā – L. A.) viņš atkļūs atpakaļ?

Autobusi nemaz tik bieži neiet! Tas nozīmē, ka viņam uz Liepāju jābrauc uz visu dienu. Un pēc tam? Kā atkal piedalīties attālinātajās stundās?” vaicā A. Radzevičs.

Turklāt iet pie kāda Liepājas klasesbiedra ciemos, kur varētu kopā būt attālinātās stundās, arī nevar.

“Valdībā grib parādīt, kā viņi rosās, bet nepadomā, kā tas ir, kad visi nedzīvo tuvumā. Turklāt šāda ārtelpas stunda jau neatrisinās komunicēšanas jautājumu, kas ir pausta kā viena no iecerēm,” A. Radzevičs uzskata.

“Pie āra apstākļiem, kādi ir tagad, tie var būt tikai daži mācību priekšmeti, kas šādās nodarbībās var notikt pilnvērtīgi,” teic L. Petermane.

Viņa piekrīt, ka ārā varētu notikt sports, dabaszinības, sociālās zinības. “Mazajiem vēl varētu izdomāt matemātikas norisi ārā, bet ko brīvdabā skaitīs 12. klase?” vaicā Nīcas vidusskolas direktore. Pat atbilstošos apstākļos katrā mācību priekšmetā, viņasprāt, varētu būt pa kādai stundai ārā.

Sāks ar klases stundām

Aizputes novadā tikmēr ar āra nodarbībām jau ir iepriekšēja veiksmīga pieredze, turklāt pirms dažiem gadiem, kad neviens par kovidu pat nenojauta, izglītošanas procesa dažādošanā Aizputes vidusskola izveidoja āra klases.

Pašvaldības izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka apstiprina, ka āra nodarbību iespēju novada skolās noteikti izmantos pēc nepieciešamības.

“Protams, ņemsim vērā laika apstākļus, jo pagastu skolām āra nodarbību norise ir saistīta ar transporta nodrošinājumu.

Problēmas varētu radīt apstāklis, ka nav tik brīvi pieejama iespēja nopirkt bērniem apģērbu un apavus.

Bet pirmās āra nodarbībās varētu norisināties klases stundas un sports. Idejas, kā un ar ko aizpildīt āra nodarbību saturu skolās, vēl rodas,” pastāsta E. Malovka.

Viņa piebilst, ka notiek semināri un pieredzes apmaiņas par āra nodarbību iespējām. “Skolotāji lielākoties ir gatavi.”

Aizputes vidusskolas direktore Gunta Vīdnere laikrakstam pastāsta, ka āra klases, kas izveidotas pirms dažiem gadiem, jau iepriekš tikušas daudz izmantotas.

“Mums āra nodarbības nav nekas jauns – līdzko parādījās pirmie saules stari, klases tādas izmantoja. Tomēr āra stundas neuztveram kā nopietnu mācību procesu, bet vairāk kā socializēšanās iespēju,” viņa saka.

“Nākamajā nedēļā sāksim ar klases stundām – tām nav obligāti jābūt pie skolas, bet jebkurā vietā. Visu ziemu jautāja, vai drīkst ar klasi satikties un doties kaut vai mazā pārgājienā. Tagad tas ir atļauts. Visi to gaidīja. Protams, tās būs arī sporta stundas. Gatavību vadīt stundas ārā izteikuši arī vēstures, ģeogrāfijas, fizikas, dizaina un tehnoloģiju, inženierzinātņu, svešvalodu skolotāji. Tas būs jauns izaicinājums un sagādās abpusēju prieku,” uzskata G. Vīdnere.

“Iepriekš āra klasēs labu laikapstākļu gadījumā skolēni stundās ir sēdējuši arī ar grāmatām un burtnīcām. Pašreizējos apstākļos noteikti stundas tā nenotiks. Tagad tās būs pastaigas un citas alternatīvas metodes,” norāda direktore.

Viņa skaidro, ka āra nodarbības lielākajiem bērniem – no 5. līdz 12. klasei – norisināsies dienas otrajā pusē, kad mazākie bērni būs jau no skolas prom, – lai savstarpēji nesatiktos.

“Ja vecāki ziņos, ka bērns nevar piedalīties sporta stundā, jo sporta apavi kļuvuši par mazu un jaunus tagad nopirkt nevar, tad būsim saprotoši un pretimnākoši,” piebilst direktore.

Viņa saprot, ka apģērba jautājums tagad sāks kļūt aktuālāks, tieši tādēļ, ka pamazām jāatgriežas skolā klātienē. Visnopietnākais varētu būt apavu jautājums, jo rezerves nav sagādātas.

Par vēl kādu āra stundu priekšrocību G. Vīdnere nosauc iespēju nevalkāt maskas. “Ārā, ievērojot divu metru distanci, maska taču nav jāliek,” viņa saka.