Skola kā pastāvīga izglītības iestāde Bārtā nebija divus gadus, to 2019. gadā izveidoja kā Grobiņas novada vidusskolas filiāli jeb mācību realizācijas vietu. “Skolēnu skaits mums bija ļoti maziņš – palikuši bija 24 bērni, kuri varētu turpināt mācības Bārtā,” skaidro bijušās Z. Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas, tagad pēc apstiprinātā jaunā izglītības iestāžu nolikuma – Z. Mauriņas Grobiņas vidusskolas – direktore Laila Urbāne. “Pašreiz organizējam autobusu, lai bērnus no Bārtas varam vest uz Grobiņu, ir ziņas par vienu bērnu, kurš dosies mācīties uz Kalētiem,” norāda direktore.

Lēmumu par kādas skolas slēgšanu, reorganizāciju vai dibināšanu konkrētā teritorijā pašvaldībai par lēmumu vismaz pusgadu pirms jaunā mācību gada jāinformē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai varētu lēmumu saskaņot. “Taču filiāle nav skola. Šajā gadījumā netiek slēgta izglītības iestāde, bet skolas filiāle jeb mācību realizācijas vieta,” paskaidro IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors.

Tas nav izdomāts tikai tagad, pirms mācību gada sākuma, tas ir jau iepriekš izdiskutēts lēmums, ka Bārtā filiāles vairs nebūs, piebilst A. Radzevičs.

Pagājušā mācību gada noslēgumā maijā Grobiņas novada vidusskolas vadība tikusies ar Bārtas filiāles audzēkņu vecākiem un kopīgi vienojušies par šādu risinājumu un lēmumu. “Tikāmies ar visiem vecākiem. Runājām par aizvadītajiem diviem gadiem, kā viss bijis. No savas puses teicu, kāpēc tieši šobrīd redzu šādu risinājumu – man ir iespēja nodrošināt pilnīgi visus, kas Bārtā strādāja, ar darbu – tie ir trīs skolotāji, visi tehniskie darbinieki,” norāda L. Urbāne. “Vecākiem neuzspiedām izvēli, devām iespēju padomāt par iespējām, kā viņi var rīkoties tālāk. Jau otrajā trešajā dienā man atveda iesniegumus,” stāsta L. Urbāne.

Iepriekšējos gados Grobiņas novada vidusskolā jau skolojušies bērni no Bārtas. Nākušas klāt vēl ģimenes, kuras izteikušas vēlmi, lai bērni izglītību iegūtu Grobiņā, pat ja būtu izglītības iespējas vēl uz vietas Bārtā. “Tiem nedaudz vairāk kā 20 palikušajiem bērniem es nevarētu nodrošināt tādu kvalitāti mācību saturā, kādu mēs spējam dot,” uzsver L. Urbāne.

A. Radzevičs norāda, ka šāds lēmums un risinājums ir gana objektīvs, ņemot vērā konkrēto situāciju: viena daļa vecāku ar laiku izvēlas savus bērnus sūtīt citur mācīties, līdz ar to šādas mazas skolas sarūk ļoti strauji. “Vecāki ar laiku sāk skatīties uz skolēnu skaitu skolā un klasē. Mazākā klasē vairāk ir iespējams individuālais darbs, bet lielāka klase veicina konkurenci, līdz ar to arī skolēns ir ieguvējs,” saka Dienvidkurzemes novada Izglītības komitejas vadītājs.

Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē Dienvidkurzemes novadā varētu būt problēmas arī ar vidusskolu statusu saglabāšanu, ja visās trijās šī posma klasēs mācās zem 20 bērniem.