Valsts dotāciju apjoms samazinājies gandrīz par trešdaļu. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ no 1. februāra Liepājas puses novados reisu skaits jāsamazina par 14 procentiem. Liepājas Autobusu parka direktors Gundars Kristapsons skaidro pārvadātāja viedokli par to, kādēļ šāda situācija izveidojusies.

Pašizmaksa kilometram maza

2010. gada budžets no iepriekšējā atšķiroties ar divām lietām. Pirmā lieta – valsts dotācijas ir atdalītas pārvadājumiem rajonos un tālsatiksmes maršrutos. Iepriekš tās tika liktas vienā katlā. Otra lieta – uz visiem Latvijas rajoniem – tāds iedalījums Satiksmes ministrijā joprojām pastāv – atvēlēti 12,08 miljoni latu. Tas ir par 30 procentiem mazāk nekā pērn. Līdzekļus saņem Plānošanas reģioni, kas tos izdala rajonu teritorijām, ņemot vērā to rādītājus pārvadājumu jomā.

Liepājas Autobusu parks saņems vienu no mazākajām dotācijām Kurzemē, jo viena nobrauktā kilometra pašizmaksa ir 48 santīmi, rāda dati par 2009. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Tas esot viens no labākajiem rādītājiem valstī. Tajā pašā laikā ir pārvadātāji, kam pašizmaksa uz vienu kilometru ir gandrīz divas reizes augstāka. Piemēram, Bauskas rajonā tā ir 90 santīmu.

Liepājas Autobusu parka labie rādītāji esot sasniegti, izmantojot modernu organizatorisko struktūru, izdevīgu degvielas iepirkumu un jaunākās tehnoloģijas. Darbinieki nesaņemot arī pārlieku lielas algas.

“Paši sev bedri izrok”

Svarīgs ir arī iedzīvotāju skaits – Liepājas rajons esot devītais lielākais Latvijā, taču pēc ieņēmumiem iekarojis otro pozīciju. Tas nozīmē, ka nauda par biļetēm tiek iekasēta labi.

Tomēr tikšanās reizē Pāvilostā pašvaldību vadītāji norādīja, ka ir vietas, kur  biļetes autobusos nedod. “Un tāpēc arī veidojas ekonomiski neizdevīgie reisi, jo neuzrādās, ka cilvēki tos izmanto. Paši iedzīvotāji reizēm sev šo bedri izrok. Tādēļ gribu aicināt pasažierus biļetes noteikti ņemt un prasīt šoferim tās dot,” toreiz uzsvēra Durbes Novada domes priekšsēdētājs, Kurzemes Plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta komisijas loceklis Andrejs Radzevičs. 

Liepājas Autobusu parka direktors teic, ka ieņēmumi ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka kāda maršruta vai reisa lietderību. Vēl tiekot vērtēts, cik tas ir svarīgi no sociālā viedokļa – vai reisu izmanto daudz skolēnu un vecu cilvēku.

Piemēram, Grobiņas maršruts, kas no izmaiņām cietīs visvairāk, no ieņēmumu viedokļa esot visienesīgākais. “Reisus uz Grobiņu samazinājām, lai citur varētu palikt no sociālā viedokļa vajadzīgāki reisi,” viņš vēl paskaidro un sola, ka pēc reisu samazināšanas šajā maršrutā tiks veidots dinamiskāks autobusu kursēšanas grafiks.

Tomēr Autobusu parka vadītājs uzsver, jebkurš maršruts ir dotējams, jo ienākumi no biļešu tirdzniecības izmaksas pilnībā nesedz.

Citur tik daudz nestrīdējās

“Protams, neviens novads reisus negrib mazināt. Pašvaldību vadītāji neskatās ekonomiski, bet politiski: “Ko es teikšu vēlētājiem?”,” izteikumos tiešs ir G. Kristapsons.

Pašvaldību vadītāji, tiekoties ar Kurzemes Plānošanas reģiona pārstāvjiem, panāca, ka izmaiņas lielākoties tiks ieviestas no 1. februāra, nevis no 18. janvāra, kā bija paredzēts sākumā. Izņēmums ir Grobiņa, kur viss pa vecam paliks vēl līdz 15. februārim.

No uzņēmuma viedokļa, tas, protams, ir izdevīgi, neslēpj G. Kristapsons. Taču bažas radot tas, kur Kurzemes Plānošanas reģions radīs līdzekļus, lai segtu radušos starpību, nesamazinot pārvadājumu apjomu Liepājas puses novados jau no 1. janvāra – citur Latvijā izmaiņas stājās spēkā jau šajā datumā.

Kurzemes Plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš skaidro, ka dotācijas apjoms nemainīsies. Vienkārši – jo ilgāk termiņu atliek, jo skarbāka griešana nepieciešama, jo naudas paliek mazāk. Viņš arī atzīst, ka nevienā citā bijušajā rajonā nav bijušas tik asas un ilgas diskusijas. Tas esot tādēļ, ka Liepājas rajonā izveidots visvairāk novadu Kurzemē – astoņi – un šeit arī blīvākais sabiedriskā transporta tīkls.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”