Izsludināti konkursi uz vakancēm, vai pārvaldnieka pienākumi uzticēti kaimiņu pārvaldes vadītājam, kas liek domāt, ka uz šiem katrā pagastā svarīgākajiem amatiem nav daudz konkurētspējīgu pretendentu.

Augustā Medzes pagasta pārvalde tika apvienota ar Vērgales, tādējādi to vismaz uz laiku nododot Vitas Cielavas rokās.

Vasarā jaunais novada domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis norādīja, ka vēl nav izlemts, kas ar pagasta pārvaldi notiks tālāk.

Pastāvēja iespēja, ka Medze varētu palikt apvienota ar Vērgali, jo abi pagasti bija no retajiem, kas nebija apvienoti ar vēl kādu pārvaldi. Līdz šim vēl viens tāds ir Bunkas pagasts.

Šobrīd A. Jankovskis atzīst, ka joprojām nav skaidrības par to, kas notiks ar Medzes pagasta pārvaldi.

“Tur ir pienākumu izpildītāja. Mēs vēl neesam pieņēmuši gala lēmumu par to, ko darīsim tālāk, viss vēl ir procesā.

Izpilddirekcija skatās, vai novada teritorijas varbūt varētu kaut kā optimizēt,”

saka pašvaldības vadītājs.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams savukārt norāda, ka, pārskatot pārvalžu dalījumu, īpaša uzmanība tiks pievērsta tieši tiem pagastiem, kas pārvaldē nav apvienoti ar citām teritorijām.

“Bet šobrīd neviens lēmums par šo vēl nav pieņemts. Visticamāk, atsevišķas vietas apvienosim.”

Novembra sākumā amatu atstāja Agija Kaunese, kura bija Rucavas un Dunikas pagastu apvienības vadītāja un Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības vadītāja pienākumu izpildītāja.

Uz abām vietām izsludināja vakances, kurām varēja pieteikties līdz 19. novembrim.

Pašlaik Rucavas un Dunikas pagastu apvienību savās rokās pārņēmis Bārtas un Kalētu pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Ģirts Laugalis, bet Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvalde uz laiku uzticēta Grobiņas pilsētas pārvaldniekam Jurim Dabaram.

Konkursam noslēdzoties, uz Rucavas un Dunikas pagastu apvienības vadītāja amatu pašvaldībā saņemti četri pieteikumi, bet uz Nīcas un Otaņķu – pieci, informē domes priekšsēdētājs.

Viņš norāda, ka jaunnedēļ sāks izskatīt pieteikumus, vispirms par vienu, vēlāk arī par otru pārvaldi.

“Šis nelielais pieteikumu daudzums parāda, ka īpaši neviens neraujas uz šo amatu.

Grūti spriest, vai interese atkarīga no vietas – vai tas ir mazāks pagasts vai pilsēta. Domāju, ka tas ir kopums – prasības un darāmie darbi cilvēkus no malas, kas tajā visā jau nav iekšā, varētu mulsināt,” komentē E. Bertrams.

Viņš norāda, ka pārvaldnieki ir pieraduši strādāt nestandarta situācijās un kolēģus atvaļinājuma vai slimošanas laikā aizstāj regulāri. Tāpēc arī pienākumu izpildītājiem neesot grūtības pārņemt grožus jaunās pārvaldēs.

“Mainās tikai ģeogrāfija, jo ikdienas jautājumi ir visai līdzīgi.”

Kopumā pārvaldnieku darbu viņš vērtē atzinīgi, piemetinot, ka katrs ir labi pieradis pie tā darba un teritorijas apjoma, kas viņam uzticēts, – neatkarīgi no tā, vai tas ir viens pagasts vai četri.

Rucavas un Dunikas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja amata vakance tika izsludināta ar 1700 eiro atalgojumu (ar nodokļiem), otra – Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja – ar 1898 eiro lielu algu.

Valsts amatpersonu deklarācijā gan redzams, ka A. Kaunese par 2024. gadu nopelnījusi 28 223 eiro.

A. Jankovskis paskaidro, ka pienākumu izpildītājs nesaņem pilnu vadītāja algu, bet gan piemaksu, kas valstī noteikta līdz 30 procentiem no mēnešalgas.

To, cik ilgi kādu pārvaldi var atstāt pienākumu izpildītāja rokās, izpilddirektors nekomentēja,

teicās, lai pagaidām, kamēr viss būs pārskatīts un optimizēts. 

Interesanti, ka pārvaldnieku atalgojumi Dienvidkurzemē atšķiras, jo tie atkarīgi gan no teritoriālās platības, gan tā, cik iedzīvotāju ir pagastā.

Salīdzinājumam V. Cielava par viena Vērgales pagasta pārvaldes vadīšanu pagājušajā gadā saņēma 22 579 eiro, bet Artis Čanders par Aizputes pilsētas pārvaldīšanu – 25 834 eiro.

Savukārt Vilnis Kārkliņš, kurš atbild par Durbes pilsētas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu un Vecpils pagastiem, pērn nopelnīja vien 25 362 eiro.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.