Pagājušās nedēļas nogalē apmeklējām Bunku, kur pagasta namā notika Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Tehniskā palīdzība Liepājas rajona pašvaldību kapacitātes stiprināšanai” kārtējā nodarbība. To vadīja psiholoģe un Karjeras izvēles centra darbiniece Gita Paspārne no Liepājas, kas šoreiz Liepājas rajona pagastu padomju priekšsēdētājiem palīdzēja noskaidrot, kā veidojama saliedēta komanda.

Kad ieradāmies, zālē ritēja radoša un visai kaismīga saruna. Nodarbības vadītāja neuztiepa savas nostādnes, bet ļāva pašiem kursa klausītājiem izvirzīt problēmas, tās analizēt un meklēt atrisinājumus. Viedokļi brīžiem būtiski dalījās, brīžiem tie tuvinājās, taču pamazām tika atrasts kopsaucējs. Projekta autore un Bunkas pagasta projektu koordinatore Daina Fomina vēlāk pastāstīja, ka līdzīgā gaisotnē risinājušās arī citas nodarbības, jo kursa apguve sākusies jau pērnā gada oktobrī un turpināšoties līdz februārim. Brīva diskusija rosinot klausītājus domāt un nepaļauties uz to, ka viņiem tiks pasniegtas gatavas jautājumu risināšanas receptes.

Projekta tiešā mērķauditorija esot Liepājas Rajona padomes Attīstības komitejas darbinieki. Šīs komitejas vadītājs, kā zināms, ir Bunkas pagasta priekšsēdētājs Edgars Dargužis. Viņš arī bijis viens no ieceres aktīvākajiem rosinātājiem. Taču piedalīties nodarbībās esot uzaicināti visu pagastu vadītāji. Reizēm viņu nodarbībās ir vairāk, reizēm mazāk, jo jārēķinās arī ar citiem neatliekamiem uzdevumiem.

“Šajā sasaukumā strādā daudzi jaunievēlētie priekšsēdētāji, kuriem pietrūkst nepieciešamās informācijas. Bet mēs ar varu nevienu piedalīties nodarbībās nespiežam. Tiem, kuri uzskata, ka viņiem tas nav vajadzīgs, atļaujam palikt pie savām domām,” teica projekta autore, kura esot pamanījusi, ka tie klausītāji, kas cenšas atrast laiku, lai atbrauktu uz Bunku, arī rodot šeit atbildes uz daudziem viņus tirdošiem jautājumiem un, kursam beidzoties, būs saņēmuši nepieciešamo informāciju par struktūrfondu atbalsta nosacījumiem un virzieniem, spēs izprast prasības, kuras valsts noteikusi šī atbalsta saņemšanai.

Daina Fomina norādīja, ka projektam ir arī netiešā mērķauditorija, kura saņem labumu no tā īstenošanas. Tie esot vairāk nekā 27 tūkstoši rajona iedzīvotāju, kas ir darba vecumā, kā arī vēl aptuveni 18 tūkstoši iedzīvotāju, kuri tieši vai multiplikatīvi tiks iesaistīti dažādu projektu aktivitātēs. Tās daudziem ir vitāli nepieciešamas, jo paver iespēju pamazām atgriezties darba tirgū, no kura tie dažādu iemeslu dēļ ir izstumti. Pie mums ir vērojams būtisks darbaspēka resursu trūkums, kuru kaut nedaudz varētu apmierināt, ja cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par bezdarbniekiem, saņemtu nepieciešamo atbalstu un spētu atgriezties darba tirgū, uzsvēra projekta veidotāja.

Kopš kursa sākuma nodarbības centīgi apmeklē Grobiņas pagasta pašvaldības vadītājs Aivars Priedols. Viņš pauda pateicību Attīstības komitejas priekšsēdētājam Edgaram Dargužim par sagādāto iespēju papildināt zināšanas un asināt prātu. “Parasti par tādām lietām prasa lielu naudu, bet te mēs to visu saņemam par brīvu,” viņš sacīja, piebilstot, ka iegūtās iemaņas lieti noder praktiskajā darbībā. Piemēram, iegūts priekšstats, kā uzvesties konfliktsituācijās, lai nesabojātu dzīvi gan sev, gan citiem. Arī komandas veidošanas uzdevums bijis sarežģīts, jo to nācies sapulcināt no cilvēkiem, kas visi ir vienādā amatā. Te nu bijusi nepieciešama prasme piekāpties, lai vienotos. Gudrākais piekāpjas – tā mācot tautas paruna. Te tā lieti noderējusi. Arī Dunikas pagasta vadītājs Andis Rolis atzina, ka nodarbības dodot reālus priekšstatus, kas izmantojami praktiskajā darbā.

Priekšsēdētāji strīdas, žestikulē, izsaka viedokļus. Rit dedzīga domu apmaiņa, un izkristalizējas izpratne par to, kā veidot komandu.