Visu mūžu dzīvojot Liepājā pie jūras, Gundega Lagzdiņa nebija varējusi iedomāties, cik interesanta un aizraujoša var būt upe. Nu viņa to novērtē, strādājot skaistā Bārtas ielokā – uzņemot viesus glempingā “Bārtas krasts”, kuru kopā ar vīru Jāni augšāmcēluši no pamestiem graustiem. “Ģimenē smejamies, ka šis mums ir labs pensijas fonds,” saka Gundega. Atpūtas vieta atvērta pagājušajā gadā, un īpašniekiem priekšā vēl visa dzīve, lai šeit īstenotu arvien jaunas ieceres.

Tūrisma nozarē Lagzdiņiem nebija pieredzes. Gundega strādāja par zobu higiēnisti, Jānis joprojām nodarbojas ar autobiznesu Liepājā. “Atnāca šī vieta, vīrs izdomāja, ka jātaisa kempings. Es kaut ko gribēju mainīt dzīvē, nolēmu palīdzēt vīram. Bija apziņa, ka zobārsta kabinetā mans laiks ir pagājis, ir jādara kaut kas jauns. Kā vieta atnāca? Bija ļoti izdevīgs piedāvājums. Vīrs ir biznesmenis, viņam tik to vien vajadzēja, teica, ka ir jāņem,” stāsta G. Lagzdiņa. Ja orientējas tajā, ko dara, ja zina, kā biznesu veidot, tad sistēmu varot pielietot jebkurā jomā. Protams, nācies pētīt tūrisma biznesa specifiku, saprast, ko vēlas cilvēki, tas bijis ilgs process.

Gundega uzsver, ka jāskatās, lai tu nebūtu tāds, kā visi. Tā radusies doma par glempingu. “Tā ir pasaulē aizsākusies jauna ideja, nosaukums cēlies no angļu vārdiem “glamorous” un “camping”. Tas nozīmē – tu atbrauc dabā, guli teltī, bet esi gultā, te ir mēbeles, elektrība. Latvijā glempingi vēl nav sevišķi izplatīti, pirms mums bija viena vietiņa pie Siguldas,” pastāsta saimniece.

Lagzdiņi apsaimnieko deviņus hektārus plašu teritoriju. “Te bija tā nopietni,” Gundega zina teikt par agrāko laiku godību, kad šeit bija rūpnīcas “Lauma” kempings. Galvenajā ēkā bijis baseins un pirts. Pēc pēdējiem īpašniekiem viss bijis pamests vairāk nekā desmit gadus un galīgi aizlaists. “Kad nopirkām, te viss bija graustos – pusnogruvušos, pussapuvušos. Logi izsisti, viss pilns ar gružiem, metāla gabaliem, stikliem. Cilvēki bija veduši šurp savus atkritumus,” stāsta Gundega. Apkārtne bija aizaugusi un pārvērtusies par “baigiem džungļiem”. Nācies ieguldīt milzīgu darbu un līdzekļus, lai visu savestu kārtībā. Finansējums nāca no Lauku atbalsta dienesta, ņēmuši kredītu un ieguldījuši privātu naudu. Lagzdiņi dabu saudzējuši, nav aiztikuši kokus, ja vien tie nedraudēja uzkrist mājai. Īpaši daudz šeit ir ozolu. Pie upes var piekļūt vairākās vietās, jo Bārta aplokās ap glempinga teritoriju. Šeit ir pontons, no kura makšķerēt, laivas. Izrakti dīķi, pie tiem novietota pirts.

Saimniece atslēdz koka mājiņas durvis, virs tām rakstīts – “Pētera namiņš”. Namiņiem ir doti mūsu ģimenes vīriešu vārdi,” skaidro Gundega. Bija vajadzīga sistēma, kā mājiņas atpazīt, un vārdi šķita saistošāki nekā numuri. Tā nu savs namiņš ir vīram Jānim, viņa tētim Arnim, Gundegas brālim Kristapam un tētim Pēterim. Katrā namiņā ir sešas guļvietas, visas ērtības, arī virtuve. “Brauc un dzīvo,” saka G. Lagzdiņa. Ēkas nav standarta, plānojumu paši izdomājuši kopā ar būvniekiem. 

Cilvēki vēlas mieru un klusumu ārpus pilsētas, zina Gundega. Šogad “Bārtas krastā” pabijuši pārsvarā rīdzinieki, bet arī liepājnieki brauc, viesojas ārzemnieki. Viesi ierodas arī ar kājām un divriteņiem. Lielākā daļa pat nejautājot, kur te var aizbraukt, ko apskatīt, pavada laiku uz vietas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.jūnija numurā.

#kvards-20190606-06#