Vakar, 31. oktobrī, Apriķu pamatskolā tika sasaukta vecāku sapulce, lai oficiāli paziņotu, ka nākamā gada 15. jūnijā mācību iestādi slēgs. Lēmumu novada dome pieņēma pagājušajā nedēļā, kad skolēniem bija brīvlaiks. “Pret” balsoja tikai viens deputāts. Skolā patlaban mācās 34 bērni, no tiem trīs patlaban atrodas ārzemēs.

Mācību process Apriķu skolā jau vairākus gadus tiek nodrošināts, veidojot apvienotās klases. Patlaban faktiski uz 31 bērnu skolā strādā 15 pedagogi un pieci tehniskie darbinieki. Ne visi gan pilnu slodzi, ir skolotāji, kas atbrauc tikai uz dažām stundām vai vienu dienu.

Prognozes rāda, ka nākamajā mācību gadā skolā varētu palikt tikai 28 audzēkņi. Tā kā šogad nav ne piecus, ne sešus gadus veco bērnu grupas, nebūtu neviena pirmklasnieka. Valsts mērķdotācija būtu iespējama tikai 2,6 pedagogu likmēm. To pārdalīt no skolām, kurās bērnu ir vairāk, no nākamā gada Ministru kabineta noteikumi aizliedz. Līdz ar to Apriķu skola vienkārši vairs nespēs nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu. Bērnu skaits ir tik neliels, ka, atšķirībā no Gramzdas vai Grobiņas, Apriķos pamatskolu pat nebija iespējams reorganizēt par sākumskolu, norāda domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Linards Tiļugs.

Pagājušās nedēļas Aizputes novada domes sēdē par skolas likvidāciju balsoja gandrīz visi deputāti. Tajā nepiedalījās Anita Leimante, bet pret bija Kārlis Vīdners. “Es saprotu, ka no ekonomiskā viedokļa tā ir izdevīgāk, bet morāli tas ir traki – Āfrikā taisa skolu vaļā bezmaz pieciem bērniem, bet mums pie trīsdesmit likvidē. Bet, kur likvidē skolu, tur pazūd dzīvība,” deputāts pamato savu nostāju. Viņš atgādina, ka skola Apriķos ir jau vairākus gadsimtus un diez vai tagad Latvijai ir paši sliktākie laiki. “Bet tāda ir valsts nostāja. Tagad Apriķos nodzīvos tie, kas dzīvo, jaunie diez vai vairs nāks. Ja vien nebūs lielu investīciju, ja neatvērs kādu ražotni.”

L. Tiļugs norāda – lai arī balsoja “par”, jāsaka domes priekšsēdētāja Jura Grasmaņa vārdiem: šis nav lēmums, zem kura ir patīkami parakstīties. “Pats esmu par to, ka jābūt mazām lauku skolām, ka skolai jābūt pēc iespējas tuvāk bērnam, tāda ir vietējā tradīcija. Turklāt Apriķos skola bijusi kopš 16. gadsimta vidus, tā bija viena no pirmajām Latvijā,” deputāts un Lažas speciālās internātpamatskolas direktors atgādina, ka Apriķi savulaik bija nozīmīgs centrs.

“Šīs mums ir ļoti drūmas dienas, bet viss uz to gāja,” atzīst Apriķu pamatskolas direktore Velga Ļaudama. Jūnija beigās, kad tiks atbrīvota no darba, viņa skolā būs nostrādājusi “bez dažām dienām” piecdesmit gadu. Direktores amatā V. Ļaudama ir kopš 1971. gada. “Toreiz arī skolu gribēja slēgt,” viņa atceras. “Esam turējušies. Ilgi turējušies, deguši par savu skolu.”

Apriķu pamatskolas audzēkņiem un viņu vecākiem kopā tagad jāizlemj, kur turpināt izglītības ieguvi. Atkarībā no dzīvesvietas iespējas ir vairākas. Var mācīties Aizputes vidusskolā, Aizputes pagasta vai Dzērves pamatskolā. Atkarībā no izvēles tiks nodrošināts arī transports, sola pagasta pārvaldnieks. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. novembra numurā.

 #kvards-20171101-04#