Nākamreiz, kad notiks šās nozares profesionāļa Imanta Vītoliņa Kuldīgā rīkotās gliemežu audzēšanas nodarbības, uz tām došoties jau pieci dunicnieki.

 Bet pie praktiskās šo radījumu audzēšanas šajā pusē pagaidām esot ķērusies tikai Inga Kūma.

Pirmo reizi doma par gliemežu audzēšanu Ingai Kūmai ienākusi prātā jau pirms gadiem piecpadsmit. Pa šo laiku zemnieku starpā esot gan bijis runāts par šādu iespēju, notikuši pat semināri, bet pie audzēšanas Liepājas apkārtnes novados tā arī īsti neviens nav ķēries.

Bet Kūmu ģimene pieņēmusi konkrētu lēmumu un pērn maijā nopirkusi audzēšanai apmēram 50 kilogramu gliemežu. Tagad visi guļ aplokā zem sniega. “Tad jau redzēsim pavasarī,” I. Kūma atbild, jautāta, kā gliemežiem tīk šāda ziema. “Varbūt būs dabīgā atlase!” Ja darbošanās aizies, tad būšot labi, ja ne – “tad pīles virsū, lai noēd,” pasmejas saimniece.

Aploks esot tikai pagaidu risinājums, jo iespēja tikt pie gliemežiem nākusi visai pēkšņi, I. Kūma stāsta. Pavasarī plēvi paredzēts nomainīt pret izturīgāku. Vairāk jāpiedomā arī pie tā, lai gliemežus kavētu to centienos pārrāpties pāri sienai. Tagad nākoties vairākas reizes dienā staigāt aplokam apkārt un lasīt no malas nost bēgļus, kaut arī tā apsmērēta ar īpaši gatavotu, no Lietuvas vestu smēri, kas gliemežiem nepatīk. Gliemežu aploks vasarā arī katru dienu jālaista, jāiemet mīkstmiešiem svaigi zaļumi.

“Bet ir vēl daudz jāmācās,” atzīst saimniece. Nodarbībās pie I. Vītoliņa, piemēram, noskaidrots, ka Latvijas gliemeži pēc garšas esot rūgti, tāpēc tie jāpiebaro ar noteiktām vielām.

Vai ar vīngliemežu audzēšanu varēs nopelnīt, to redzēs pēc vairākiem gadiem, spriež dunicniece. “Viss, ko uzsāk no jauna, ir grūti, jo sākumā jau redz tikai procesu, rezultāts ir tālu.” Nozares nākotni noteiks arī iepirkuma cenas – ja īstenosies I. Vītoliņa iecere tepat Kurzemē atvērt pārstrādes uzņēmumu, arī tas radīs lielāku izdevīgumu.

I. Kūma atzīstas, ka pati vīngliemežus nogaršojusi vēl neesot, bet nākamvasar to noteikti darīšot – viņai garšojot mīdijas, un lielas atšķirības droši vien starp abiem neesot.

“Jāmēģina saimniecībā ieviest arī ko jaunu,” saka zemnieku saimniecības “Arāji” īpašniece – viņas pamatnodarbošanās ir gaļas liellopu audzēšana. No tās peļņa sanākot tikai divreiz gadā: rudenī pārdodot bullēnus un gada beigās – neaplecinātās teles un vecās govis. “Ģimene ir liela, vajadzību daudz, ir jāņem vēl kaut kas papildus.” Kūmu ģimenē vecāki audzina četrus bērnus – divus pašu un divus audžubērnus.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Ingas Kūmas aplokā zem sniega guļ parastie parka vīngliemeži, uz Latviju tie atvesti no Lietuvas. Kā šī saimniekošanas nozare attīstīsies, rādīs laiks.