Pāvilostas ostas valdes sēdē šodien nolemts tomēr nepirkt pašiem savu zemessūcēju no ražotāja Ukrainā, jo, ņemot vērā saspringto situāciju šajā valstī, pārskaitīt ražotājam prasīto priekšapmaksu būtu pārāk riskanti. Ostas ārkārtas padziļināšanas darbu veikšanai nolemts nekavējoties piesaistīt kādu Lietuvas kompāniju, kuras īpašumā ir atbilstoša tehnika, aģentūru LETA informēja ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.
“Veiksim ārkārtas padziļināšanas darbus, lai šī gada vasarā ostu bez problēmām varētu izmantot gan uzņēmēji, gan jahtu īpašnieki,” informēja Griškēvičs. Lietuvieši esot gatavi nogādāt ostas padziļināšanai nepieciešamo tehniku Pāvilostā pāris nedēļu laikā, bet vispirms ir jāveic dziļuma mērījumi un citi priekšdarbi. Lietuvieši sola nepieciešamo padziļināšanas darbu apjomu paveikt divu nedēļu laikā.

Precīzs izsmeļamo smilšu sanesumu apjoms būs zināms pēc mērījumu veikšanas, taču aptuvenās aplēses liecina, ka tie varētu būt ap 2000 kubikmetru. Viena kubikmetra izsmelšanas izmaksas ir seši eiro, bet tam vēl jāpieskaita arī tehnikas transportēšanas izmaksas, informēja ostas pārvaldnieks.

Ideju par sava zemessūcēja iegādi Pāvilostas osta nav atmetusi. Tikšot meklētas iespējas vai nu iegādāties lietotu zemessūcēju, vai arī jaunu tehniku par pieņemamu cenu.

Jau ziņots, ka nestabilā situācija Krimas pussalā un Ukrainā kopumā sarežģījusi iepriekš plānoto zemessūcēja iegādi no Ukrainas ražotāja.

Zemessūcēja iegādei Pāvilostas ostas padziļināšanas vajadzībām banka “Citadele” bija piešķīrusi kredītu aptuveni 170 000 ASV dolāru (125 000 eiro) apmērā. Iepriekš tika prognozēts, ka jau februārī varētu noslēgt zemessūcēja pirkuma līgumu ar Ukrainas ražotāju “VVV Spectehnika”, kas atrodas Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos, valsts kontinentālajā daļā blakus Krimas pussalai, kur izveidojusies ļoti saspringta situācija.

Lai darījums varētu notikt un rūpnīca sāktu darbu pie zemessūcēja izgatavošanas, ražotājam būtu jāpārskaita priekšapmaksa 50 000 ASV dolāru (35 862 eiro) apmērā, taču to šajā neskaidrajā situācijā nerekomendēja ne banka “Citadele”, ne juristi, kuri piedalījās līguma izstrādes procesā. Parasti rūpnīcas prasītā priekšapmaksa ir 80% apmērā, bet to izdevies nokaulēt līdz 30%, kas tomēr arī ir pietiekami daudz, lai ļoti rūpīgi izvērtētu, vai ir vērts uzņemties šādu risku, iepriekš atzina Griškēvičs.

Ostas pārvaldnieks atzina, ka sameklēt atbilstošu zemessūcēju pie cita ražotāja par tik zemu cenu ir gana sarežģīts uzdevums un Ukrainas kompānijas piedāvājums par aptuveni 175 000 ASV dolāru (125 520 eiro) šajā ziņā esot bijis “zelta vidusceļš”. Sagatavotais līgums paredzēja zemessūcēja piegādi 75 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas.

Kā iepriekš informēja Griškēvičs, zemessūcēja iegādi bija pilnībā plānots finansēt no bankas piešķirtā kredīta, kura atmaksas termiņš būtu četri gadi. Lielāko daļu kredīta atmaksātu ostas pārvalde, taču daļu palīdzētu segt arī Pāvilostas novada pašvaldība. Daļu šīs summas bija iecerēts segt no ienākumiem, pārdodot izsolē peldošo pontonu piestātni Sakas upes krastā. Divas izsoles – otra no tām februāra sākumā – gan beidzās bez rezultātiem. Trešā izsole izsludināta 21.martā.

Jautājums par zemessūcēja iegādi bija steidzami risināms, jo ostas vārti jāatbrīvo no smilšu sanesumiem. Jau kopš janvāra ostā atkal nevar ienākt “Baltikas” tipa zvejas kuģi, tāpēc tie izmanto Liepājas ostu. Tas saistīts gan ar smilšu sanesumiem, gan ar ūdens līmeņa krišanos Sakas upē, iepriekš skaidroja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”). Ar šādu problēmu Pāvilostas osta saskārās arī pagājušajā ziemā, kad ostas vārtos izveidojās smilšu sanesums, kas tiek skaidrots ar vēja virziena un ūdens līmeņa izmaiņām Sakas upē. Smilšu sanesums netraucēja mazo kuģu kustību, bet bija šķērslis “Baltikas” tipa vidēja izmēra zvejas traleriem – trīs šādi Pāvilostas zivju pārstrādes uzņēmumam “N Stars” piederošie traleri bija spiesti izmantot Liepājas ostu.

Pagājušajā ziemā, lai steidzami risinātu problēmu, ar cenu aptaujas palīdzību tika meklēts padziļināšanas darbu veicējs, taču tas, kā norādīja Kristapsons, izmaksā pārāk dārgi, – šī iemesla dēļ osta bija iecerējusi iegādāties pati savu zemessūcēju. Šogad padziļināšanas darbu veicēju nebija plānots meklēt, jo līdzekļus lietderīgāk ir izmantot zemessūcēja iegādei, iepriekš skaidroja pašvaldības vadītājs.