Piena govis pamazām pazūd no Latvijas laukiem – vietā nāk graudkopība un citas nozares
Dienvidkurzemes saimniecībās desmit gados liellopu skaits samazinājies par trešdaļu – no gandrīz 31 tūkstoša uz 21 tūkstoti. Statistika rāda, ka tāda tendence ir Latvijā kopumā, kā arī visā Eiropas Savienībā.
liepajniekiem.lv
Medzes pagastā jau no pirmajām zemnieku saimniecības “Jaunsilnieki” izveidošanas dienām 20. gadsimta 90. gados bija slaucamu govju ganāmpulks.
Sākumā to aprūpēja saimnieki Imants un Dzintra Račes, bet, gadiem ejot, viņi saimniekošanu arvien vairāk uzticēja dēla Mārtiņa Upmaļa ģimenei.
Šobrīd Raču izveidoto saimniecību turpina attīstīt viņu mazdēls Ģirts Upmalis, tikai citā lauksaimniecības nozarē – graudkopībā –, un govis ir likvidētas.
2018. gadā Ģirts stāstīja portālam, ka piena govis, kas bija omei, viņu nesaistot, jo negrib justies kā piesiets govīm un atvēlēt tām savu brīvo laiku.
“Es skatījos, kā ome mocījās ar govīm, tagad viņa var mierīgi pensiju izbaudīt,”
jaunais lauksaimnieks bija sapratis, ka, audzējot graudus, ir brīvāks.
Mārtiņa sieva Daiga atceras, ka, turot govis, bija smagi jāstrādā. Zemnieki arī piedzīvojuši smagus brīžus, kas nebija atkarīgi no viņiem, piemēram, kad piena uzpircēji palika parādā naudu.
Tāpat palaikam ir bijusi tik zema piena cena, ka peļņas – nekādas.
Kopējā mājlopu skaita samazinājuma iemeslu ir daudz un dažādi, saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja un konsultante Silvija Dreijere.
“Dzīvnieku skaita samazināšanās ir saistīta ar Eiropas Savienības augstām prasībām par to turēšanu, labturību, vidi, emisijām u.c.
Neskatoties pat uz to, ka brīžiem ir labas cenas lopkopības produkcijai – gaļai, pienam –, neparādās tendence dzīvnieku skaitam palielināties.
Lopkopībā nodarbināto lauksaimnieku vecums ir lielāks nekā vidēji lauksaimniecībā, un bieži pensionēšanās nozīmē lopkopības nozares izbeigšanu saimniecībā. Jaunie lauksaimnieki arī biežāk izvēlas nozari bez lopiem.”
Lopkopības speciāliste norāda, ka arī dzīvnieku slimības – Āfrikas cūku mēris, putnu gripa, zilās mēles slimība –, atstāj ietekmi uz mājlopu skaitu.
Uzziņai
Lauksaimniecības dzīvnieku skaits
– 2024. gada beigās, salīdzinot ar 2023. gada beigām, cūku skaits pieauga par 10,1 tūkstoti jeb 3,5%; mājputnu skaits pieauga par 62,9 tūkstošiem jeb 1,1%, dējējvistu bija vairāk par 175,7 tūkstošiem jeb 5,2%.
– Pārējās lauksaimniecības dzīvnieku kategorijās bija samazinājums. Liellopu – par 16 tūkstošiem jeb par 4,3% mazāk, aitu – par 8,7 tūkstošiem jeb 11,1%, bet kazu – par 1,3 tūkstošiem jeb 12,4% mazāk salīdzinājumā ar 2023. gada beigām.
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Fakti
Latvijā
| Dzīvnieki/Datums | 21.07.2015. | 21.07.2020. | 21.07.2025. |
| Liellopi | 440 300 | 418 378 | 364 438 |
| Aitas | 119 588 | 119 004 | 87 555 |
| Kazas | 15 199 | 13 347 | 9704 |
| Zirgi | 10 365 | 8681 | 9115 |
Dienvidkurzemē
| Dzīvnieki/Datums | 21.07.2015. | 21.07.2020. | 21.07.2024. | 21.07.2025 |
| Liellopi | 30 816 | 26 112 | 21 592 | 20 770 |
| Cūkas | Nav uzrādīts | Nav uzrādīts | 37 503 | 35 824 |
| Aitas | 4417 | 3475 | 2172 | 4417 |
| Kazas | 886 | 711 | 465 | 470 |
| Zirgi | 363 | 271 | 266 | 275 |
2024. gadā ES bija 132 miljoni cūku, 72 miljoni liellopu, 57 miljoni aitu un 10 miljoni kazu. Salīdzinot ar 2014. gadu, cūku mazāk par 8,1%, liellopu – par 8,7%, aitu – par 9,4%, kazu – par 16,3%.
Avots: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.