“Ļoti jauki, ka tiek domāts par katru jaundzimušo. Bērni dzen saknes dzimtajā vietā. Var jau būt, ka ar gadiem mēs aizklīstam pasaulē, bet šī būs tā vieta, kur atgriezties,” Priekules Ģimeņu dārza atklāšanā trešdien saka Letīcijas māmiņa Liene. Kopā ar mazo Eleonoru un viņas mammu Gunu abas ģimenes šopavasar iestādīja vēdekļa kļavu. Pirms septiņiem gadiem aizsāktā dārza izveide turpināsies. “Kamēr dzims bērni, vecāki stādīs kokus,” saka Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

Bērniem droši

Gan Lienei, gan Gunai meitiņas ir otrie bērni ģimenē, un vecākie pie sava kociņa nav tikuši, jo viņu dzimšanas gadā ideja par dārzu vēl nebija radusies. Tāpēc kļava būs šo ģimeņu kopīgais koks. “Var just, ka pašvaldība domā par saviem iedzīvotājiem. Lai viņi labi justos un justos īpaši. Jo tas ir īpašs moments – stādīt kociņu. Vieta ir laba – pašā centrā, blakus bērnu laukumam. Pastaigas vai izbraukumu ar riteņiem var apvienot ar dārza apmeklējumu,” spriež Liene. Tas atrodas pie pašvaldības administrācijas ēkas.

Pēc Lienes domām, Priekule ir laba vieta jaunām ģimenēm un bērniem. Šeit ir droša vide, bērnus var izlaist laukā bez īpašām raizēm. Guna piebilst, ka tomēr pietrūkst darbavietu. “Cilvēki brauc strādāt uz Liepāju, bērni aug lielāki, un tad pārceļas pavisam. Bet vienmēr var atgriezties un uz savu kociņu paskatīties.”

Ģimeņu dārzu līdzās pašvaldības ēkai un bērnu laukumam ar vairāk nekā 20 šķirnes kokiem vizualizējusi Priekules pilsētas dārzniece Liene Sokolovska. “Sajūta ir ļoti laba, jo vēl viena no manām idejām ir realizējusies. Lai būtu vairāk bērniņu un vecāku, kas stāda kociņus un piepilda šo dārzu!” novēl dārzniece. Viņas ieguldījums nav tikai dārza kopskats. Šopavasar L. Sokolovska iestādījusi vilkābeli meitiņai Rūtai. Dārzniece stāsta, ka kokus Ģimeņu dārzam izvēlas pēc dekorativitātes – lai tie būtu ziedoši, ar raibām lapām, rozā krāsu vai balti zaļi. Lai ir interesanti un atšķiras no tā, ko ikdienā var iegādāties dārzniecībā. Darbs turpināsies, koki nāks vēl klāt, būs arī dažādi krūmi, lai veidotos dendrārijs.

Dāvana Latvijai

Teritorijā atrodas arī karogu mastu aplis. Pie pašvaldības ēkas ir labiekārtota vide – ierīkoti celiņi, soliņi, laternas. Ģimeņu dārza atklāšanā gan valda ļoti rudenīgi laika apstākļi ar lietu un vēju. Tāpēc svētku dalībnieku nav daudz, taču noskaņa ir priecīga.

Dārzs ir priekulnieku dāvana Latvijas valsts simtgadē. “Es lepojos ar mūsu cilvēkiem, ar ģimenēm, kas tic saviem sapņiem,” atzīmē V. Jablonska. Svētki speciāli sarīkoti 1. novembrī – Ikara vārda dienā. Tas ir pilsētas simbols. Gandrīz pirms 400 gadiem Priekulē dzīvoja drosmīgs puisis, kurš piepildīja savu sapni un lidoja. “Tagad novada cilvēki atstās nākamībai to, kas nevis iznīks, bet nesīs savu vēstījumu arī pēc simt un varbūt pat četrsimt gadiem.”

Saviļņojošs mirklis ir karogu pacelšana mastos. Latvijas valsts karogu uzvelk novada domes amatpersonas, Priekules karogu – ģimeņu pārstāvji, bet Eiropas Savienības karogu – tradicionālā vizuālās mākslas konkursa “Es – Ikars” laureāti.

Katram cilvēkam ir vajadzīga piederība, un viņš to meklē, uzskata Priekules baptistu draudzes mācītājs Mārcis Zīverts. “Redzot trīs karogu mastus, man nāk prātā trīs labas lietas. Pirmā ir Trīsvienīgais Dievs. Otrā – mūsu novads, pilsēta. Un trešā – es, mana mamma un tētis. Mums ļoti svarīga ir ģimene. Un mēs šeit stāvam aplī, kas atgādina gredzenu, ko valkā laulātie. Tā ir simboliska saite, kam nav ne sākuma, ne noslēguma.”

Svētku noslēgumā ģimenes palaiž debesīs balonus Latvijas karoga krāsās – sarkanus un baltus. Tie aiznes debesīs priekulnieku sapņus, un pelēcīgā diena iegūst košumu.