Pirmās roksāgas “Senā kursa”
pirmatskaņojums sestdienas vakarā bija Grobiņas Pilsētas svētku kulminācija.
Vērot uzvedumu, kurā skandināvi nokauj kuršus un aizdedzina apmetni, sanāca
pilna viduslaiku pilsdrupu nogāze. Taču notikumiem bagātas bija visas trīs
svētku dienas.

“Izstaigāju
visu, viss ir interesants,” saka Biruta Simanovska. Viņa kopā ar
kaimiņieni no Grobiņas pagasta trīs kilometrus nākusi kājām, jo svētku laikā
autobuss cauri pilsētai nekursē. “Jānāk, kaut arī esam slimas,
klibas,” nosaka B. Simanovska. Un stāsta, ko redzējusi: “Koncerti
notiek ik pa gabaliņam. Spēlē un dzied lietuvieši un latvieši. Ļoti jauki.
Vikingu apmetnē biju, tur ir ar visiem mazajiem bērniem. Vikingu cīņas arī bija
interesantas. Laivas smukas.” Paticis arī tirdziņš, kurā var iegādāties
amatnieku izstrādājumus un lauku labumus, taču pensionāriem tajā nopirkt kaut
ko esot par dārgu. 

Mārtiņš
Ruģēns Rīgas vēstures izpētes un rekonstrukcijas biedrībā “Ugunszīme”
darbojoties jau gadus astoņus vai deviņus. “Nevaram paši atbildēt,” viņš
saka, jautāts, kādēļ to dara. “Tas ir mūsu dzīvesveids. Vēsture patīk jau kopš
bērnības. Sanāca sapazīties ar cilvēkiem, kas to dara.”

Grobiņas
Vikingu festivālā abi jaunie vīrieši piedalījušies arī pagājušajā gadā. “Viss
ir profesionāli organizēts, pārdomāts un korekti,” vērtē Mārtiņš. Līdzīgi
spriež arī Pēteris, gan piebilstot, ka izveidojusies laika nobīde. Viņš
iepriekš bijis festivāla organizatoru rindās, šogad šajā darbā iesaistījies
tikai nedaudz. Vieni no galvenajiem “Seeburg 2013” rīkotājiem ir no
Rīgas biedrības “Livonieši”. Uzaicināti arī entuziasti no Lietuvas un
Igaunijas. Kaimiņus piedalīšanās festivālā interesējot, jo pašiem nav jārūpējas
ne par ceļa, ne uzturēšanās izdevumiem. Baltijā tāda piemēra nav, ka pašvaldība
tik ļoti atbalsta, apgalvo Pēteris.

Pēc pāris
stundu ilguša lietus debesis noskaidrojas, un vakarā nekas netraucē pirmās
roksāgas “Senā kursa” pirmatskaņojuma norisi brīvā dabā uz pussalas
aiz viduslaiku pilskalna. Tā tapusi pēc Egīla Skalagrimsona stāsta par Kuršu
zemi, un mūzikas autors ir Armands Alksnis, tekstu sarakstījusi Andra Alksne.
Seno ļaužu lomās iejūtas gan Andris Ērglis, gan Ivo Fomins un Aivars Brīze, gan
citi mūziķi. Par vizuālajiem efektiem rūpējas kaujinieki un jauniešu deju
kolektīvs “Spararats”.

Pēc roksāgas
noslēguma izskan ierosinājums vienu no skaņdarbiem, kurā ir vārdi par to, ka
mūs neņem ne uguns, ne smilts, mēs cēlušies no kuršu cilts, pieņemt par
Grobiņas himnu. Tas ļaudīm patīk, un dziesmu lūdz izpildīt atkārtoti.

Ap pusnakti
pilsdrupās sākas balle. Bet svētdien tie, kuri ir gatavi arī trešajai svētku
dienai, vēro suņu izstādi un paraugdemonstrējumus, degustē labāko zupu un noklausās
Goran Goras koncertu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. maija numurā.

#kvards-20130527-01#