Kaut gan līdz šā gada beigām visām pašvaldībām jābūt spēkā esošam teritorijas plānojumam, Liepājas rajonā tāda vēl aizvien nav piecām pašvaldībām. Par to informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Trijām iespēja vēl ir

Patlaban visā Latvijā no 553 pašvaldībām spēkā esošs teritorijas plānojums ir tikai 375, ziņoja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. Liepājas rajonā no 28 pašvaldībām plānojums ir spēkā 22. Līdz gada beigām saistošos noteikumus, ar ko apstiprina teritorijas plānojumu, iespējams, paspēs saņemt trīs pašvaldības – Embūte, Vērgale un Sakas novads. Bet “Teritorijas plānošanas likumā” noteikto nevarēs izpildīt Priekules un Vaiņodes pagasts. Pavisam Latvijā šādas būs aptuveni 50 pašvaldības, prognozē RAPLM. Tās esot paudušas gatavību teritorijas plānošanas procesu pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī.

No nākamā gada teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkciju nodos plānošanas reģioniem. Tomēr RAPLM patur tiesības apturēt nelikumīgi izdotus saistošos noteikumus. Līdz ar to uzraudzība pār teritorijas plānošanas procesu tiks saglabāta, norādīja D.Kārkliņa.

Paši parakstās neizlasījuši

Vai Sakas novadam izdosies pabeigt teritorijas plānojuma izstrādi līdz gada beigām, atkarīgs arī no zemju īpašnieku, pašvaldības un vides aizstāvju spējas rast kopēju valodu. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka, vācot parakstus par to, lai tiktu apstiprināts bijušā Sakas pagasta teritorijas plānojums, iedzīvotāji tikuši maldināti. Organizācijas “Zemes draugi” Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta informēja, ka viņiem skaidri nebija izklāstīts, par ko ir jāparakstās.

Pēc publikācijas redakcijā vērsās Aina Kreicberga, kura arī iesaistījusies parakstu vākšanā. Viņa atzina, ka vēstule bijusi diezgan asa. “Bija paraksta lapa bez galviņas, kas bija pielikta klāt, tā ka visi, kas gribēja, varēja izlasīt,” skaidroja A.Kreicberga. Viņa piebilda, ka bijuši arī tādi cilvēki, kas atrunājušies ar to, ka līdzi nav briļļu. “Paraksta vākšanas reizē vismaz pieci cilvēki tekstu neizlasīja,” neslēpa A.Kreicberga.

Kad apskatīt Pāvilostas pelēko kāpu bija ieradušies Saeimas deputāti, A.Kreicberga Annai Seilei vaicājusi, vai viņa uzskata, ka labāks ir čūksliens nekā sakopts lauks. Atbilde tā arī neesot saņemta. “Tiek uzklausīts tikai viena cilvēka viedoklis. Tas mūs uztrauc,” zemes īpašnieku vārdā runāja A.Kreicberga.

Legalizēs tikai divas ēkas

Problēmas uzsākt būvniecību esot ne vien tiem, kam zeme atrodas pie jūras, bet arī citviet. Kādai A.Kreicbergas paziņai māja ir Sakas upes krastā. Bērni gribot būvēt māju, bet neko nedrīkst darīt, kamēr nav teritorijas plānojuma. Ciešot arī lauksaimnieki. Piemēram, Lauku atbalsta dienests neizsniedz atļauju apmežojušās lauksaimniecības zemes kopšanai, par ko var saņemt Eiropas naudu. Kāds cits īpašnieks maksājis zemes nodokli par apbūves teritoriju, līdz pēc kārtējiem grozījumiem viņam pateikts, ka celtniecība tur nebūs iespējama. “Viss ir apstājies, sākot no 2003.gada!” satraukumu pauž A.Kreicberga. Viņa arī precizē, ka “Kurzemes sēta” pēc plānojuma apstiprināšanas netiks legalizēta, kā minēja G.Grimsta. Tāpat arī “Āķīši” un “Olīši”, un vairākas citas ēkas. Ciemata robežās paliekot vienīgi “Liedagi” un nu jau nodegušās “Kāpas”. Turklāt “Liedagiem” būvniecības atļaujas izsniegtas daudz agrāk, nekā sākts izstrādāt Sakas pagasta teritorijas plānojumu.

“Mēs, īpašnieki, visu laiku piekrītam – dariet, izņemiet to ciematu ārā. Katrā redakcijā rodas citas problēmas. Kāpēc tad to visu nevarēja vienā reizē?” par “Zemes draugu” rīcību neizpratnē ir A.Kreicberga. G.Grimsta iepriekš norādīja, ka vides aizstāvjiem netika dota iespēja iepazīties ar plānojumu, tā sabiedriskās apspriešanas gaitā esot pārkāpti vairāki noteikumi. A.Kreicberga atceras, ka plānojuma pirmajā redakcijā grāmatas tiešām nav bijušas, taču kartēs visu izsmeļoši esot varēts uzzināt. Pārējās reizēs nekādu pārkāpumu neesot bijis.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”