Plānota jaunas sadzīves atkritumu krātuves aptuveni 4,8 ha platībā izveide, kas nepieciešama sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Jaunajā krātuvē ietilps līdz 500 000 t sadzīves atkritumu. Papildus būvēs kompostēšanas laukumu viena hektāra platībā, tur uzglabās jau izkompostētos atkritumus, kuriem vairs nebūšot nepatīkamu smaku. Jāizbūvē arī ceļi un inženierkomunikācijas.

Plānotā darbība paredzēta četrās kārtās.

“Liepājas RAS” ne tikai apsaimnieko atkritumus, bet iegūst no tiem poligona gāzi, no tās savukārt ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Uzņēmuma vides inženiere Liene Jākobsone uzsvēra: “Atkritumus cenšamies nevis vienkārši aprakt, bet izmantot pēc iespējas lietderīgāk savā teritorijā poligona tehnoloģisko vajadzību nodrošināšanai.”

Paplašināšanās ietekme uz apkārtējiem biotopiem un aizsargājām dabas teritorijām nav paredzēta, jo darbības veiks tikai pašā poligonā.

Ietekmes uz vidi ziņojumu izstrādās eksperti. Tiks vērtēti alternatīvi risinājumi, lai izvēlētos tādu, kurš radīs mazākās emisijas un atstās mazāko ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Izstrādājot ziņojumu, izvērtēs iespējamo gaisa piesārņojumu, smaku un notekūdeņu emisijas, transporta loģistiku, trokšņa izplatību, grunts un gruntsūdens kvalitātes stāvokli, ietekmi uz ainavu, avāriju riskus un sociāli ekonomiskos faktorus.

Kā jaunas krātuves izbūve saskan ar Eiropas Savienības ieceri līdz 2030.gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu līdz 10 procentiem? “Noglabājamo atkritumu apjoms ir jāsamazina, to arī katru gadu darām un cenšamies darīt vairāk,” skaidroja L. Jākobsone.

“Tomēr jāsaprot, ka atkritumu poligons 2000.gadā, kad to veidoja, tika paredzēts divdesmit gadu darbībai. Drīz tie būs pagājuši, un saprotam, ka krātuve sasniedz zināmu augstumu, kādā tehnikai jau kļūst grūti pārvietoties.

Protams, palielinoties atkritumu pārstrādes iespējai, noglabājamā daļa samazināsies, līdz ar to mēs ceram, ka jaunizveidotā krātuve kalpos ne tikai nākamajiem 20, bet arī 30 un 40 gadiem.”

No nepilnus 40 ha lielās poligona platības pašlaik apbūvēti ir aptuveni 27 ha. Pašreizējā krātuve aizņem nedaudz vairāk par 5 ha. “Esam būvējuši secīgi soli pa solim, taupījuši investīcijas. Nebūtu bijis prātīgi uzreiz izbūvēt 20 vai 30 ha lielu poligonu un aizpildīt,” teica N. Niedols.

“Pašlaik pildās viens stūrītis. Nākamos 4 ha vēl plānots sadalīt četrās daļās. Redzēs, kā mums izdosies samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, taču iedzīvotājiem var būt mierīgs prāts, jo paplašināšanās nodrošinās mūsu bērnu un mazbērnu vajadzības.” Protams, tas būs komplekss jautājums, saistīts ar to, kā attīstīsies reģions un demogrāfiskā situācija.

Uzziņai

Rakstiskus priekšlikumus par poligona paplašināšanu var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, tālrunis: 67321173, fakss: 67321049, e-pasts: [email protected], līdz 11. jūlijam.