Gājputni ziemājos – tas ir īsts posts un reāli ražas zaudējumi, atzīst zemnieki. Taču mehānisma, kā šo postu kompensēt, patlaban Latvijā īsti nav. Atkal grozītā likumdošana arī šogad liedz zemniekiem cerēt uz atlīdzību.

Pavasaros un rudeņos, kad gājputni nosēžas uz laukiem, tas ir ārprāts, situāciju raksturo Nīcas novada graudkopības saimniecības “Sieciņi” saimniece Zenta Frema. “Noknābā, sabradā, un pēc tam jau nekas tur vairāk neaug!”

Gājputni Nīcas puses laukus iecienījuši, to atzīst arī ornitologi. Tur pāri ved migrācijas trases, tāpēc iespēju pa ceļam piestāt un uzkrāt spēkus putni garām nelaiž. Šoruden, piemēram, Nīcas laukos novērots līdz šim lielākais baltvaigu zosu bars – vairāk nekā pustūkstoti liels. Ja tur nebūtu ziemāju sējumu, tās lejā nenāktu.

Savulaik kompensācijas par gājputnu nodarījumiem maksātas, atceras Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa.

Decembrī Saeima pieņēma grozījumus “Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Tajos noteikts, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo, kā arī migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem 2012. un 2013. gadā neaprēķina, lasāms Saeimas mājaslapā.

Tādēļ biedrība “Zemnieku saeima” apņēmusies meklēt iespējas iegrozīt likumdošanu lauksaimniekiem labvēlīgi. Tam būtu nepieciešamas izmaiņas gan “Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, gan “Medību likumā”. 

Egona Zīverta foto

Gulbji un citi migrējošie putni ziemāju laukus mēdz izmantot par atpūtas un barības uzņemšanas vietām. Lauksaimniekiem tas nepatīk – putnu radītie zaudējumi ir ievērojami.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 20. janvāra numurā.
#kvards-20120120-06#