Priekulē riteņu ir daudz, darba pietiek, saka aprīlī atvērtās velodarbnīcas īpašnieks Ivars Kāpiņš. Viņš rēķinās, ka pēc velosezonas beigām gan darāmā būs mazāk, tāpēc domā par iespējām labot arī citus braucamos, piemēram, ragaviņas.

Velodarbnīcu I. Kāpiņš ierīkojis bijušās Pilsētas domes ēkā Ķieģeļu ielā, kas jau ilgus gadus stāvējusi tukša. Visu pamazām vien darījis pats, vēl tagad telpas smaržo pēc krāsas. Pats savācis un uztaisījis arī darbnīcas aprīkojumu. Vēlāk plānots pagalmā uzstādīt augstspiediena mazgāšanas ierīci.

Klientu esot daudz – no mazajiem bēemiksiņiem līdz omīšu riteņiem. “Tantuks priecīgs, ka ir kas iespieķo un saskrūvē, puikas arī reizēm paši netiek centrā,” meistars vēl piebilst, ka riepas uzpumpē par velti. Bet, kopumā ņemot, cenas esot demokrātiskas. Līdz šim tādas darbnīcas Priekulē nav bijis.

Telpā, kur kādreiz bijusi Dzimtsarakstu nodaļa – uz to vēl norāda tumši svinīgie sienu paneļi – stāv gan tie riteņi, kas jāremontē, gan tie, kas gaida savus saimniekus. “Sezonas laikā var iztikt, redzēs, kā būs pēc tam,” I. Kāpiņš plāno, ka tad varētu darbnīcas pakalpojumu klāstu paplašināt.

Pēc profesijas mehāniķis, viņš “riteņus skrūvē” jau gadus četrus. Iepriekš par pārdevēju un meistaru strādājis arī priekulnieku uzņēmuma SIA “JD Tehnika” veikalā “Veloriba” Liepājā, kur tirgo no Holandes vestus velosipēdus. Darbnīca gan nav vienīgais I. Kāpiņa darbs, viņš strādā arī par šoferi. Bet, ja kādam ievajagas labot riteni laikā, kad saimnieka uz vietas nav, viņam var piezvanīt pa tālruņa numuru, kas redzams logā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Dinas Beltas foto

“Ja ir patikšana uz kaut ko, tad vajag entuziasmu, un var izdarīt,” Ivars Kāpiņš prātīgā balsī nosaka par mazā biznesa iespēju attīstīšanu Priekulē.