Pagājušā gada nogalē Saeima apstiprināja, bet gadumijas dienās prezidents Valdis Zatlers parakstīja tagad jau spēkā esošās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pantā, kas būtiski izmaina sodus par medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns uzskata, ka viņa viedoklis šoreiz saskan ar Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītāja Inārija Voita domām, jo grozījumi izdarīti pa kluso, bet to īstenošana zvejniecībai var kļūt liktenīga.

Šogad sodi kļuvuši stipri bargāki

Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka 80.pantā ir četri apakšpunkti. Šoreiz runāsim tikai par diviem pirmajiem, jo pārējie attiecas uz medībām un malumedniecību.

Par makšķerēšanas vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tagad ir paredzēts naudassods no 20 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā nelikumīgi iegūto lomu, kā arī peldlīdzekļus ar visu aprīkojumu. Konfiskāciju var arī nepiemērot.

Par zvejas noteikumu neievērošanu vainīgajām fiziskajām personām turpmāk tiks uzlikts naudassods no 200 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā iegūtās zivis, kā arī peldlīdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, atņemot zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam. Juridiskās personas var sodīt ar naudassodu no 200 līdz 3000 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā iegūtās zivis, kā arī peldlīdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, atņemot zvejas tiesības uz laiku līdz trīs gadiem.

Noteikumus pieņem bez apspriešanas

Zvejnieku federācija uzskata, ka šoreiz gan piekrastes, gan atklātās jūras plašumos strādājošo zvejnieku satraukumam ir pamats. Kurzemes pusē viņu arodam ir senas tradīcijas. Daudziem joprojām zveja ir vienīgais iztikas nopelnīšanas un ģimenes uzturēšanas avots. Tādēļ vispirms cilvēki jāinformē par jauno noteikumu stāšanos spēkā. Jo vairāk tāpēc, ka tie šoreiz tikuši pieņemti, nerīkojot nekādu apspriešanu sabiedrībā. Arī Saeimas Juridiskajā komisijā, kā rāda interneta mājaslapā pieejamā sēdes stenogramma, nekādas diskusijas nav notikušas. Šķiet, ka rīkojušies pēc principa: sarunā un aizliedz, kaut arī izmaiņas noteikumos ir pieņemtas balsojot.

“Tādējādi mēs tikām nolikti fakta priekšā. Kad iebilstam, mums saka, ka viss jau ir izsludināts un vairs neko labot nav iespējams. Būtu interesanti papētīt, vai kaut kas tāds Latvijas vēsturē ir noticis arī agrāk. Man radies iespaids, ka zvejniekiem paredzētie sodi ir pat bargāki par maluzvejniekiem un malumedniekiem noteiktajām sankcijām. Tie liekas bargāki pat par sodiem, kas draud šoferiem, kuri pie stūres sēžas dzērumā,” Ēvalds sprieda.

Nepieciešams ierosināt izmeklēšanu

Zvejnieki uzskatot, ka noteikumi ieinteresētajām personām ļauj diezgan viegli atbrīvoties no nevēlamiem konkurentiem. Iemeslu, lai piesietos, vienmēr var atrast.

Ja kuģis tiek arestēts, zvejnieks un viņa komanda teorētiski zaudē iespēju saņemt arī Eiropas Savienības maksājumus, kas paredzēti peldlīdzekļu sagriešanai. Lai murdu vai tīklu licencētajam īpašniekam atsavinātu, pietiek, ja zvejas rīkam nozaudēts marķējums. Noteikumu grozījumi tāpat neizslēdz korupciju.

“Es nekādā gadījumā neaizstāvu maluzvejniecību un neapgalvoju, ka sodi nav vajadzīgi, taču ir jāievēro samērojamība,” uzsvēra federācijas priekšsēdētājs, kurš nevēlējās komentēt inspektoru lomu grozīto noteikumu kontrolē, jo cilvēki esot dažādi.

Šī neesot pirmā reize, kad deputātu lēmumi, kas pieņemti, neņemot vērā nozares pārstāvju un sabiedrisko organizāciju domas, apdraud zvejnieku darbību. Šoreiz tas esot pat solis zvejniecības likvidēšanas virzienā. Tādēļ Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs uzskata, ka šo gadījumu ir nepieciešams rūpīgi izmeklēt, lai noskaidrotu, kā demokrātiskā valstī tādas lietas var notikt. Viņš domā, ka ar sabiedrisko organizāciju atbalstu ierosināt izmeklēšanas procedūru būtu jāuzņemas zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, jo viņa pārziņā atrodas zvejniecība. Ar solījumu uzmanīgi sekot, kā Administratīvo pārkāpumu grozījumi ietekmēs nozari turpmāk, esot par maz.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ēvalds Urtāns (centrā) un piekrastes zvejnieki uzskata, ka par bargo zvejas noteikumu pieņemšanu ir nepieciešams veikt izmeklēšanu.