Visai ievērojamā garumā lilijas šovasar izstiepušās Elzas Korātes “Puķukalnu” mājās Līgutos. Taču ne tas vien pārsteidzis saimnieci. Šogad viss augot griezdamies.

Lielās dzeltenās lilijas smaržo tik saldi kā medus. Arī to kāti un zieda vainags ir dūšīgs un lekns. Pirms diviem gadiem Elzas puķu dobi papildinājuši uzdāvinātie sīpoliņi. Bet šovasar puķes izstiepušās pāri saimnieces galvai. “Tik lielas man ir pirmo reizi. Pavasarī vienreiz pamēsloju ar skujkokiem paredzētu mēslojumu. Kas to zina, kāpēc tik lielas,” izbrīnīta par puķu spēku ir Elza.

Lai arī sausajā laikā dārzs neesot laistīts, lilijām tomēr veltīts vairāk uzmanības. Taču izrādās – šie tomēr neesot saimnieces mīļākie ziedi un puķu audzēšana nemaz neesot Elzas hobijs. Viņa tās stāda cita iemesla dēļ. “Lai nebūtu vietas nezālēm,” smaidot atklāj līgutniece.

Rūpēties par ziediem Elzai gan patīkot, taču daudzie gadi liek par sevi manīt. “Vecums tāds, ka nav spēka aprūpēt,” atzīstas Elza, piebilstot, ka puķu kopšanā vīrs Austris īsti nepalīdzot. Viņš rūpējoties par citiem dārza darbiem. Savām vajadzībām dārzā abi audzē arī sīpolus, gurķus, pupiņas, kartupeļus. “Ir arī viena govīte,” piebilst Elza. Lauku darbos labprāt palīdzot arī bērni un mazbērni. Mazdēls Kaspars esot lielākais palīgs. “To noteikti uzrakstiet. Viņš stāda un rušina,” slavē saimniece.

Rāmi vadot dienas ezera vēja noglāstītajā Līgutu sētā, raizes sagādājis vien nesenais lietus un strazdu milzīgā kāre pēc ogām. “Pēc lietavām zāle aug griezdamās,” sūrojas Elza. Taču ne tā vien. Iestādījusi dekoratīvās zemās saulespuķes, taču tagad to laksti sniedzas vismaz divu metru augstumā. “Nezinu, kā tas gadījies, varbūt sēklas sajaucu. Tagad žēl, ka vējš nolauzīs, tāpēc apsēju,” Elza rāda.

Vaicāts par ikdienas darbiem, Austris saka: “Veselība turas un kaut kas jādara ir. Aplaistām puķes, nopļaujam zāli, un tā tās dienas paiet.” Arī ziemas krājumi jau sarūpēti. “Ir gurķi ieskābēti. Ievārījumu jau sataisījām,” min Austris.

Pāra dzīvesvietu savā īpašumā senāk ieguvis Elzas vīratēvs. “Mans tēvs bija brīvības cīnītājs, un, kad dalīja muižas, tad piešķīra šeit zemi,” stāsta Austris. To, kā “Puķukalni” tikuši pie tāda daiļskanīga nosaukuma, abi gan nezinot.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”

“Puķukalnu” saimnieks Austris Korāts priecājas, ka lilijas šogad tik krāšņas. Dārzā bēda esot vienīgi par strazdiem, kuri noēduši pat vēl negatavos ķiršus.