Drīzumā plānots pabeigt
pirmās daudzdzīvokļu mājas renovāciju Pāvilostā. “Uz vietas nevar stāvēt,
ir vajadzīga kaut kāda attīstība,” saka Dzintaru ielas 99.a mājas vecākais
Juris Blaubārdis, vaicāts, kā saņēmušies projekta īstenošanai.

Remontdarbi Dzintaru ielā 99a uzsākti 17. jūnijā, taču nepastāvīgo
laikapstākļu dēļ tie par dažām nedēļām iekavējušies, stāsta būvdarbu vadītājs
Juris Krastiņš. Tāpēc iedzīvotājiem jāsamierinās ar nelielām neērtībām – šobrīd
Pāvilostā jau uzsākta apkures sezona, taču renovētajā namā to pilnībā varēs
sākt tikai pēc dažām nedēļām, kad remontdarbi būs beigušies. Tomēr darīts viss,
lai darbus pabeigtu pēc iespējas ātrāk. Brīžos, kad laika apstākļu dēļ nevarēja
veikt fasādes apdares darbus, notikuši iekšdarbi, norāda J. Krastiņš.
“Par varu neko nevajag darīt,” piebilst J. Blaubārdis. Tāpēc arī
ārdarbi sākti fasādes rietumu daļā, lai rudenī tie turpinātos austrumu pusē,
kas ir no vējiem un lietiem pasargātāka.

Projekta laikā paredzēts ne vien siltināt un apmest mājas fasādi, bet arī
siltināt pagraba griestus un jumtu, mainīt logus gan dzīvokļos, kuros tie vēl
nav bijuši nomainīti, gan koplietošanas telpās. Sakārtota arī siltumapgādes
sistēma. “Fasādes puse ir sakārtota. Te ir palicis augšu nolīmēt, noarmēt,
un paralēli norit darbi pagrabā – griestu siltināšana, siltummezgla taisīšana,
arī cauruļu siltināšana – apkures sistēmas sakārtošana. Vēl projektā ir arī
logu nomaiņa un logu aiļu iekšējā apdare tiem, kuriem to vēl nebija, un tas
pats arī koridorā. Arī koridorā ir viegls remonts. Lai būtu
siltumefektivitāte,” rādot uz mājas austrumu pusi, kurā vēl norit apdares
darbi, skaidro būvdarbu vadītājs.

Veicot mājas renovāciju, svarīgākais ir panākt lielāku resursu izmantošanas
efektivitāti, norāda J. Blaubārdis. “Jebkurai mājai, kurai nomaina
logus, uzreiz samazinās siltuma patēriņš, turklāt sabalansēs arī siltuma piegādi.
Paši regulēsim siltumu visai mājai. Viss jau ir balstīts uz efektivitāti, lai
cilvēkiem vajadzētu mazāk maksāt, jo, domājot par nākotni, nevaram zināt, kādas
tad būs cenas,” viņš saka.

Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku bijuši par renovāciju – 85 procenti no
mājas iedzīvotājiem, norāda J. Blaubārdis. “Cilvēki ir atsaucīgi, ja
kaut kur jātiek iekšā, tad visi ir pretimnākoši, problēmu nav,” saka
būvdarbu vadītājs.

Projekts mājas siltināšanai
iesniegts divas reizes, pirmo nācies pārstrādāt. Gala variantā iekļauta arī
pagraba griestu siltināšana, norāda mājas pārvaldnieks. “Godīgi sakot, tas,
kas tā ilgi nāk, tas arī pareizāk, un beigās produkts ir vērtīgāks. Un līdz
galam izdarīts,” saka J. Blaubārdis. Mājas renovācijas kopējās izmaksas
ir aptuveni 130 tūkstoši latu, no kuriem lielāko līdzfinansēs no Eiropas
Savienības fondu līdzekļiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. oktobra numurā.

#kvards-20131012-06#