3.novembra pievakarē Latviešu biedrības namā Rīgā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides ministrs Raimonds Vējonis nosauks konkursa “Sējējs” šī gada laureātus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus, zinātnes darbiniekus, jaunos zemniekus un mazpulcēnus. Jāpiebilst, ka visu šo laiku uzvarētāju vārdi rūpīgi tika turēti noslēpumā. Tāpat kā līdz šim, arī šogad konkurss noritēja divās kārtās. Vispirms noteica Latvijas novadu uzvarētājus. Katra no ministrijām izvērtēja savā pārziņā esošo nomināciju dalībniekus.

Zemkopības ministrijai pakļautajā grupā “Augkopība” pavisam bija pieteikušies astoņi pretendenti, galvenokārt graudaudzētāji, kā arī viena saimniecība, kas nodarbojas ar segto dārzeņu platību aprūpi. Vēl lielāka konkurence izvērtās grupā “Lopkopība”, kur konkursā startēja deviņas piena un liellopu gaļas audzēšanas saimniecības. Trīs biškopju saimniecības, kā arī zivju, strausu un dzērveņu audzētāji bija pieteikušies grupā “Netradicionālā lauksaimniecība”, bet grupā “Lauksaimniecības kooperācija” par laureāta titulu sacentās četras kooperatīvās sabiedrības. Latvijas laukos trūkst gados jaunu, perspektīvu saimniecību vadītāju. Par to liecina arī tas, ka konkursam šajā grupā bija pieteikušies tikai trīs dalībnieki. Kā allaž ļoti liela interese bija konkursa grupā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks”, kurā šogad pieteikušies 11 dalībnieku.

 No mūsu rajona konkursa otrajā kārtā iekļuva un par uzvarētāju titulu sacentās Krotes skolas mazpulcēns Atis Andersons, kurš nodarbojas ar aveņu un upeņu stādu audzēšanu, kā arī Vecpils pagasta piensaimnieks un zemnieku saimniecības “Birztalas 1” īpašnieks Ludvigs Jerumanis un piensaimnieks, zemnieku saimniecības “Ašmi” īpašnieks Aivars Ķeris no Priekules pagasta. Kooperatīvu grupā otrajā kārtā sacensību turpināja Otaņķu piensaimnieku un graudaudzētāju sabiedrība “Laura”, bet grupā “Netradicionālā lauksaimniecība” mūsējos pārstāvēja Kazdangas pagasta zemnieku saimniecības “Lilijas” īpašnieki Lilija un Vaclavs Jonkusi. Savukārt grupā “Ekotūrisms” otrajā kārtā iekļuva Nīcas pagasta “Šķiperu” saimnieks Māris Niedols. Tā jau nu nevar būt, ka neviens no šiem pretendentiem, tā sacīt, nebūs ticis pie zelta. Tādēļ, lai sveiktu mūsējos ar panākumiem, uz Rīgu pošas arīdzan biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane un citi līdzjutēji.

Arī Vides ministrijas pārziņā bija vairākas pretendentu grupas. Kategorijā “Videi draudzīga saimniekošana” par balvu sacentās četras zemnieku saimniecības, grupā “Ekotūrisms” startēja desmit pretendenti, divi dalībnieki bija grupā “Dabas saimniecība”. Liepājas rajona pārstāvji konkursa otrajā kārtā no Vides ministrijas pārzinātajām grupām diemžēl neiekļuva, jo viņus apsteidza kolēģi no Saldus rajona.

Atšķirībā no līdzšinējiem gadiem, kad uzvarētāju bija vairāk, šogad katrā grupā noteikts tikai viens laureāts. Līdz ar to naudas prēmija, ko saņems uzvarētāji, būšot lielāka un sasniegs divu tūkstošu latu apmēru, bet veicināšanas balva noteikta tūkstoš latu apmērā. Bez tam laureātiem pasniegs sudraba medaļas un diplomus. Savukārt mazpulcēnu laureāts iegūs balvu 500 latu vērtībā, divu veicināšanas balvu īpašnieki saņems 400 latus katrs, bet visi pārējie mazpulcēni – atzinības balvas.