Par gaidāmajām Grobiņas pilsētas un pagasta robežas izmaiņām satraukumu “Kurzemes Vārdam” pauda Māras Lībeka. Par 20. februārī aizvadīto Grobiņas novada domes pārstāvju tikšanos ar Robežnieku iedzīvotājiem iedzīvotāji neesot zinājuši, un viņa uzskata, ka nav nepieciešamības veikt šādas izmaiņas.

”Es dzīvoju Zāļu ielā, kur ir piecas Līvānu mājas. Pirmkārt, mēs, iedzīvotāji nemaz nezinājām, ka šāda apspriede vispār notiks – nekur tas nebija publicēts. Un, otrkārt, mēs pilnīgi nekā neesam saistīti ar Grobiņas pilsētu. Mums ir sava lauksaimniecības zeme, sava apkure, ūdens un kanalizācija. Kāpēc mūs jāpievieno pilsētai? Tādā gadījumā taču mainīsies arī īpašuma nodoklis. Kas to spēs samaksāt?” savās sajūtās dalās M. Lībeka. Viņa uzskata, ka šādā veidā tik nozīmīgas lietas nevarot tikt kārtotas: ”Uz sanāksmi, kurā izskatīja šo jautājumu, ieradās tikai pāris cilvēku, un domes pārstāvji publiski paziņoja, ka iedzīvotājiem nekādu iebildumu neesot. Kā tā var teikt, ja tur bija tikai daži iedzīvotāji? Tā ir liela bezkaunība. Zinu, ka līdz 16. martam domē par šo tēmu var iesniegt pretenzijas. To arī darīšu.”

Grobiņas novada domes nekustamo īpašumu speciāliste Evija Palāce skaidro, ka informācija par šo sanāksmi esot bijusi publicēta gan Grobiņas novada mājaslapā (5. februārī), gan laikrakstā ”Kursas Laiks” 8. februāra numurā. Uz jautājumu par konkrēto izmaiņu nepieciešamību nekustamo īpašumu speciāliste atbild: ”Kopš 2013. gada novembra stājies spēkā Grobiņas novada teritorijas plānojums 2014.-2025. gadam, kas apskatāms saistošajos noteikumos Nr.13. Pēc tā apstiprināšanas pašvaldība veica adrešu sakārtošanu atbilstoši plānojumā noteiktajam – vairākām apdzīvotajām vietām mainījās statuss, kā rezultātā adresē izpalika viens vai otrs ciema nosaukums. Taču nesakārtota palika pati svarīgākā lieta – Grobiņas pilsētas robežas korekcija.”

Teritorijas plānojuma tapšanas gaitā šādas izmaiņas tikušas vairākkārt publiski apspriestas, un pašvaldība nesaņēma iedzīvotāju iebildes, piebilst nekustamo īpašumu speciāliste. Tomēr šogad plānotās izmaiņas, kas skar arī adresāciju, tiek nodotas publiskajai apspriešanai, uzklausot un iespēju robežās pieņemot iedzīvotāju viedokļus.