No brāķētajām zemenēm
ražot degvīnu tuvāko divu gadu laikā iecerējis Rucavas uzņēmums SIA “Ogu
aģentūra”. Ideja radusies pēc mēģinājuma pašu vajadzībām gatavot zemeņu
vīnu. 

Brāķētās ogas veido apmēram 10 līdz 15 procentu no kopējās ražas.
“Kamēr raža maza, tikmēr nekas. Ir kur tās likt. Sablenderē, vai kaut kā
tamlīdzīgi. Bet, kad ražība ir jau tonnās, tad ir problēmas, kur tik daudz brāķu
likt,” stāsta uzņēmuma vadītājs Sandijs Stendze.

Sākumā domājis no brāķētajām ogām ražot zemeņu vīnu, bet ar tā gatavošanu
neesot paveicies. “Pirms vairākiem gadiem mēģinājām taisīt zemeņu vīnu
sev. Toreiz tā īsti nesanāca. Ne mūsu vainas dēļ. Vienkārši peles bija tikušas
klāt, tāpēc sabojājās,” pirmo pieredzi alkoholiskā dzēriena gatavošanā no pašu
audzētajām ogām komentē S. Stendze.

Vēlāk šī ideja vairs nav šķitusi pārāk oriģināla. “Vīns Latvijā – tā
lieta ir jau diezgan apgūta. Ir visādi vīni – rabarberu, pieneņu un kādi vēl
tik ne. Kur mēs izcelsimies ar zemeņu vīnu? Un tad reiz televīzijā redzēju, kā
taisa Francijā,” pārdomās dalās uzņēmējs. Radusies ideja no zemenēm taisīt,
kā tautā saka, šņabi. “Mazliet savādāka receptūra, bet pēc būtības tas ir
šņabis. Kalvadosu pamatā taisa no ābolu vīna. Savukārt tādu, kam pamats būtu
zemeņu vīns, es daudz meklēju un nekur neatradu, ka tāds kaut kur būtu.
Iespējams, kāds to nedaudz arī dara mājas apstākļos, bet mēs domājam to
pārvērst lielākos apjomos, līdzīgi, kā tas ir Francijā,” atklāj ogu
audzētājs. Šogad zemenes pārvērst alkoholiskajā dzērienā vēl neesot plānots.
Ātrākais, kad tas varētu tikt darīts, esot pēc diviem vai trim gadiem.
“Tad brāķēto zemeņu apjoms mums būs tik liels, lai varētu parādīt kaut ko
vērā ņemamu,” skaidro uzņēmējs un piebilstot, ka zemeņu plantācijas tiek
paplašinātas pakāpeniski. “Pagājušogad pavasarī mēs pieaudzējām klāt, un
arī šogad stādīsim vienu hektāru klāt.”

Iespējams, šņabja gatavošana varētu tikt sasaistīta ar tūrisma nozari.
“Francijā, kur taisa kalvadosu, arī tūristi brauc un var apmeklēt. Tāpat
pie manis varēs atbraukt un paskatīties, kā tas reāli notiek. Kā
pamatnodarbošanās – tā nē, vismaz attiecībā uz mani,” komentē S. Stendze.

Par ideju sadarboties ar citiem vietējiem ogu audzētājiem vēl neesot
domāts. Taču S. Stendze pieļauj, ka interese būtu. “Es domāju, ka
atrastos gribētāji, kas būtu ar mieru,” pasmaida zemeņu audzētājs.