Valdības ideja par pašvaldību apvienošanos ir pielīdzināma kolhozu veidošanai, tikai tiek saukta citā vārdā, pārliecināta Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (“Duvzare”).

“Līdzīgi kā savulaik pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā viensētu saimnieki tika sadzīti kolhozā, tā pašlaik valdība cenšas veicināt cilvēku koncentrēšanos attīstības centros, atstājot laukus tukšus,” norādīja Stendze. Arī Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.-2020.gadam esot tendēts uz to, lai veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām.

Rucavas novads nekad neesot domājis par apvienošanos ar kādu no kaimiņos esošajām pašvaldībām. “Tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma,” norādīja Stendze. Līdzšinējā pieredze rādot, ka apvienošanās nekādu ietaupījumu nedod. Tagad, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rucavas novads ir izveidots no bijušā Liepājas rajona Rucavas un Dunikas pagastiem, izdevumi esot pat pieauguši, “jo dokumenti ir jāvadā no viena pagasta uz otru”, norādīja Stendze.

LETA jau ziņoja, ka šonedēļ Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai veicinātu pašvaldību apvienošanos, tomēr vairs neparedz 100 000 latu kompensāciju pašvaldībām par šādu soli.

Likumprojektā vairs nav iekļauta norma par 100 000 latu kompensāciju apvienošanās izdevumiem, jo tas rada ietekmi uz kārtējo valsts budžetu, un Finanšu ministrija šādu VARAM ieceri neatbalstīja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) žurnālistiem iepriekš atzina, ka, lai arī patlaban apvienošanās jautājums pašvaldībām, iespējams, nav aktuāls, tas tāds kļūs pēc dažiem gadiem. Pašvaldības par apvienošanos sāks domāt gan tāpēc, lai izdzīvotu, gan arī tāpēc, lai spētu nodrošināt savu attīstību. “Mēs šodien risinām to, kas būs aktuāli pēc 5-7 gadiem,” uzsvēra ministrs, norādot, ka būs pašvaldības, kam apvienošanās būs vitāli nepieciešama.