Pagājuši jau trīs gadi, kopš bijusī grobiņniece Janīna Bruže pārcēlusies uz dzīvi Priekules pagastā, kur vientuļā vietā, pret dienvidrītiem pavērstā piekalnītē, meža ielokā izveidojusi savu lauku saimniecību “Birztaliņas”. Vienatnē kopjot nopirkto pusotru hektāru zemes un aprūpējot kaziņu, četras vistas un pāris bišu saimju, šeit tagad paiet viņas dienas.

“Par garlaicību nesūdzos, darāmais vienmēr atrodas. Arī ar televizoru esmu apgādājusies,” sacīja pensionāre. Kaut arī īpašumā nonākušais zemes pleķītis neesot liels, bez tehnikas to apsaimniekot nav nemaz tik vienkārši. Īpaši jau pavasaros, kad sēja jāpaveic pēc iespējas labākajos termiņos. Tad viņa cenšoties notvert garāmbraucošās tehnikas īpašniekus, lai tie palīdz dārzeņiem paredzēto tīrumu sastrādāt ar kārtīgu arklu un kultivatoru. Taču nereti arī pati ņemot rokās lāpstu, lai izlietotās komposta kaudzes vietā ierīkotu kādu dobīti agrajiem kartupeļiem. Kaut arī mugura reizēm sāp, palēnām strādājot, visu iecerēto esot iespējams paveikt. Bet veselību uzturēt palīdzot medus un laukos ievāktās tēju zālītes.

Strādājot lauku sētā, viņa galvenokārt domājot par to, lai pašas iecerētos projektus izdotos īstenot. Trīs gadi nav pagājuši bez pēdām. Piekalnītē, kur Janīna tagad dzīvo, uzcelta neliela dzīvojamā ēka, kūtiņa un siena šķūnītis, maza siltumnīciņa, iestādīts neliels augļu dārzs, ozolā iekarinātas šūpoles, bet mežmalā novietoti divi bišu stropi. Ja arī kāda saime ziemošanas gaitā aizejot bojā, tad zaudējumu izdodoties atjaunot, vietā sagūstot izbēgušu spietu.

“Es darbojos galvenokārt tādēļ, lai nevajadzētu stāvēt rindā pie aptiekas un tērēt naudu dārgu medikamentu iegādei, vai arī gaidīt, kad vaļā atvērs alus kiosku,” nedaudz paironizējot par vienu otru citu no sava gada gājuma ļaudīm, viņa paskaidroja. Savulaik Grobiņas pagastā viņa strādājusi kopsaimniecībā, laidusi pasaulē un izaudzinājusi sešus bērnus, kas tagad visi savā dzīvē, taču māti reizēm apciemojot.

“Trīs ziemas un trīs vasaras. Tas taču ir tikai pats sākums. Uvertīra kaut kam topošam un jaukam. Jūs atbrauciet pie manis pēc desmit gadiem, kad augļu dārzs būs sakuplojis. Tad gan šeit būs ko redzēt!” omulīgā vientuļniece uzaicināja.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Janīnu Bruži satikām, kad viņa komposta kaudzes vietā, kur nezāles iznīkušas, iekopa agro kartupeļu dobi.