Priekules novada dome oktobra sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par speciālās pamatizglītības programmas ieviešanu Krotes Kronvalda Ata pamatskolā. Pie tā deputāti atgriezīsies Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē novembrī, informē pašvaldības izglītības jomas vadītāja Agrita Purviņa.

Speciālās izglītības programmu (58. kods) izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem skolai ieviest lūguši vecāki, kuru bērns pašlaik mācās Krotes skolā, stāsta A. Purviņa. Taču Priekules novadā jau darbojas mācību iestāde, kas realizē šādu programmu, – tā ir Purmsātu speciālā internātpamatskola. “Vecāki ne par kādu naudu negrib Purmsātus,” saka Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Viņa skaidro, ka domes sēdes dienā A. Purviņa un Krotes skolas direktore Gita Spiģere bija seminārā, tāpēc dome bez viņu klātbūtnes “neņēmās pieņemt lēmumu”.

G. Spiģere stāsta, ka vecākiem ir tiesības rakstīt jebkurai no Latvijas skolām iesniegumu, ka vēlas savu bērnu apmācīt šajā skolā speciālās izglītības programmā: “Tāpēc es viena pati nepieņēmu lēmumu par noraidījumu, jo mums šobrīd nav licencēta šī programma, lielāko atbildību uzliku novada domei. Ir bijuši vairāki skolēni, kuriem nepieciešama 58. programma, un viņi ir aizgājuši uz Liepāju, jo vecāki nevēlas bērnus laist Purmsātu skolā. Nezinu, kāpēc tā vēsturiski izveidojies, ka vecāki negrib uz Purmsātiem, līdz ar to šie bērni vispār aiziet projām no novada.”

Direktore stāsta, ka šis esot pirmais gadījums, kad vecāki lūdz realizēt konkrēto izglītības programmu. Iepriekš vienkārši izņēmuši bērnus no skolas. Krotes Kronvalda Ata pamatskolā ir speciālās izglītības programma (56. kods) izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, bērni saņem nepieciešamo atbalstu, strādā pedagoga palīgs un logopēds. Arī programmu ar 58. kodu šeit varētu ieviest, saka G. Spiģere. “Mums ir neliela skola, vide ir labvēlīga, bērni netiek apcelti. Taču jautājums nav viennozīmīgs, un nevienam, ar ko esmu konsultējusies, nav konkrētas atbildes, vai bērnam labāk būtu Purmsātos vai parastā skolā. Arī kompetenču izglītība iet uz to, ka bērnam ir jādzīvo tādā vidē, kādā viņš būs pēc skolas beigšanas. Tā nebūs izolēta vide, viņš nedzīvos viens pats. Nezinu, par kuru lēmumu būtu priecīga, un neņemos viena par to spriest,” atzīst Krotes skolas direktore.