Šonedēļ visā Latvijā norisinās Bibliotēku nedēļa, un dažādi sarīkojumi, izstādes un tikšanās tiek piedāvātas arī 40 rajona bibliotēku lasītājiem. “Tiesa gan, tagad bibliotēkās lasītāju skaits ir samazinājies, toties ir tendence pieaugt apmeklētāju skaitam,” norāda rajona Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga, atsaucoties uz apkopoto statistiku par pagājušo gadu.

Izmanto tehnoloģiju piedāvājumu

Pavisam 2006.gadā bibliotēkas apmeklējuši un to pakalpojumus izmantojuši 12222 lasītāji, kas ir 27,6 procenti no kopējā rajona iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2005.gadu, lasītāju skaits sarucis par vienu procentu. “Nu jau daudziem mājās pašiem ir datori un internets, tāpēc lasītāju skaits bibliotēkās samazinās. Turpinās arī izceļošana uz ārzemēm darba meklējumos, cilvēki pārceļas uz dzīvi pilsētā, un laukos paliek aizvien mazāk cilvēku,” situāciju raksturo I.Tālberga. Tomēr viņa atzīst, ka tie, kuriem tehnoloģijas nav pieejamas, aktīvāk nākuši uz bibliotēku, strādājuši ar pieejamajām datubāzēm un saņēmuši konsultācijas no bibliotekāriem, par iespējām atrast vajadzīgo informāciju. “Datoru skaits bibliotēkās palielinājies ļoti strauji, un nu jau mums ir 148 datori, bet pašvaldības neizdarības dēļ interneta nav tikai vienā bibliotēkā,” norāda I.Tālberga. Lai gan daudzi lasītāji ir pietiekami zinoši datorlietotāji, ik dienas kādam bijusi nepieciešama bibliotekāra palīdzība, lai atrastu vajadzīgo informāciju.

Pērn oficiāli likvidēta Priekules Bērnu bibliotēka, kas faktiski nedarbojās jau kopš 2005.gada, jo tās grāmatu fonds pārcelts uz Priekules bibliotēku. Taču pērn izveidota un Bibliotēku reģistrā iekļauta arī jauna bibliotēka – Bunkas pagasta Tadaiķu ciema bibliotēka.

Lasāmviela kļūst dārgāka

Pērn bibliotēku fondi papildināti par 21186 informācijas avotiem gandrīz 50 tūkstošu latu vērtībā. Grāmatas no šiem avotiem ir tikai 9247 eksemplāri nepilnu 30 tūkstošu latu vērtībā. “Vislielāko finansiālo ieguldījumu fondu papildināšanai, protams, devušas pašvaldības,” paskaidro I.Tālberga. Viņa stāsta, ka daudz naudas tiek tērēts laikrakstu un žurnālu abonēšanai.

Krājumu atjaunošanas problēma bibliotēkās ir aktuāla, jo grāmatas kļūst aizvien dārgākas un ik gadu par to pašu summu var nopirkt mazāk. Būtisks atbalsts ir Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas, kas ļāvušas bibliotēku fondus papildināt ar vairāk nekā tūkstoš jaunām grāmatām. 23 rajona bibliotēkas iesaistījušās arī “Bērnu žūrijas” darbā, kur iespējams saņemt jaunāko bērnu literatūru.

“Fondu komplektēšana notiek pēc lasītāju pieprasījuma, un joprojām mums trūkst literatūras grāmatvedībā, lietvedībā, biznesa vadībā, tirgzinībās, socioloģijā, pedagoģijā un jurisprudencē. Tāpat novecojuši ir bibliotēku krājumi eksaktajās zinībās, un uz pieprasītākajiem izdevumiem pat veidojas rindas,” stāsta I.Tālberga. Tajā pašā laikā turpinājusies novecojušo grāmatu norakstīšana, un pērn rajona bibliotēkas tikušas vaļā no vairāk nekā 48 tūkstošiem iespieddarbu, kas vairs netiek pieprasīti.

“Joprojām neatrisināts jautājums ir par neatdoto grāmatu piedzīšanu no lasītājiem,” saka I.Tālberga. Bibliotekāres zvanījušas parādniekiem, rakstījušas vēstules un pat devušās uz mājām, taču nereti atpakaļ tik un tā atgriezušās bez pazudušajām bibliotēkas grāmatām.

Mēnesī izlasa divas grāmatas

17 rajona bibliotēkas iesaistījušās elektroniskā kopkataloga veidošanā ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku. Šogad tām pievienosies vēl astoņas. Arī tas dos papildu ērtības un iespējas lauku lasītājiem.

Deviņās rajona bibliotēkās notiek lasītāju apkalpošana izbraukumos. Nīcas un Grobiņas pagasta bibliotēka dodas uz diviem grāmatu apmaiņas punktiem savas pašvaldības teritorijā, bet bibliotēkām mazākās pašvaldībās ir pa vienam grāmatu apmaiņas punktam. “Ar biežu izbraukšanu gan ir problēmas, jo daudzviet trūkst transporta,” skaidro I.Tālberga. Tāpēc daudzās bibliotēkās grāmatu apmaiņā tiek iesaistīti brīvprātīgie – skolēni un pašvaldību sociālie darbinieki.

Pērn vienam rajona bibliotekāram bija jāapkalpo 230 rajona iedzīvotāji, tāpēc nevarētu teikt, ka bibliotekāram trūkst darāmā. Vēl vairāk tāpēc, ka ik gadu palielinās apmeklējumu skaits. Izrēķināts, ka 2006.gadā viens lasītājs bibliotēkā ienācis gandrīz 17 reizes gadā, kas, salīdzinot ar 2005.gadu, ir par gandrīz trim reizēm vairāk. “Ļoti aktīvi ir tieši bērni un jaunieši, kuri izmanto piedāvāto tehnoloģiju klāstu,” saka I.Tālberga. Viņi arī ietekmē to, ka samazinājies literatūras izsniegums, jo biežāk izmanto internetu un izprintē sev vajadzīgās ziņas. Tomēr vidēji vienam lasītājam pērn rajona bibliotēkās izsniegtas 44 grāmatas, tātad –gandrīz divas grāmatas ik mēnesi.

Kurina krāsnis un apkalpo lasītājus

Pērn par vidēji 24 procentiem palielinājušās bibliotekāru algas, taču, tā kā tās jau iepriekš bija zemas, šis palielinājums jūtamu pieaugumu nav devis. “Algu jautājums būtu jārisina valstij, pielīdzinot pašvaldību bibliotekāru algas valsts bibliotekāru atalgojumam,” norāda Bibliotēku dienesta vadītāja. Viņa uzsver, ka visas bibliotēkas veic nozīmīgu darbu un atšķirība darba samaksā diskriminē lauku bibliotekārus. “Pašvaldības jau arī nevar krasi palielināt algas, jo jau tagad jāmaksā alga, sociālais nodoklis, jāpērk grāmatas, jāsedz pakalpojumu un saimnieciskās izmaksas,” skaidro I.Tālberga. Rajonā vēl ir 10 pašvaldību bibliotēkas, kur darbinieki strādā tikai uz pusslodzi. I.Tālberga vērtē, ka tādā gadījumā grūti runāt par kvalitatīvu apkalpošanu un lasītāju piesaistīšanas iespējām, jo bibliotekārs vienkārši nevar tikt galā ar visu, kas viņam jāpadara. “Turklāt parasti bibliotekārs pats ir arī apkopējs, kam jāpagūst iztīrīt telpas un izkurināt krāsnis.”

Tomēr kopumā pašvaldības sākušas vairāk izprast bibliotēkas nozīmi ne tikai novadpētniecības nozares stiprināšanā, bet arī iedzīvotāju informēšanā, novērojusi I.Tālberga. Pērn vienam lasītājam bibliotēkas tērējušas 20,50 latu. Lielāko daļu tēriņu veido algas un izdevumi par bibliotēku apsaimniekošanu. “Prieks par to, ka pērn daudzviet veikti lielāki vai mazāki remontdarbi, lai telpas padarītu lasītājiem pievilcīgākas un ērtākas,” saka I.Tālberga, piebilstot, ka pakāpeniski patiešām bibliotēka katrā pagastā kļūst par vietējo Gaismas pili.

UZZIŅAI

Apmeklējumu skaits rajona bibliotēkās
Bibliotēku grupa       2003      2004        2005      2006
Pilsētu bibliotēkas      49827      56253      57575   65830
Bērnu bibliotēkas       7185         968             –            –
Pagastu bibliotēkas   105562    116034   121762  139691

KOPĀ 162574        173255    179337   205521

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds” 

Lai gan tehnoloģijām mūsu dzīvē ir aizvien lielāka loma, tomēr grāmatas vēl joprojām ir populāras.