Atgādināsim, ka 26. jūnija rītā bija paredzēta kārtējā Dienvidkurzemes novada domes sēde, bet vakarpusē – pirmā sanākšana jaunajai domei, bet drīz vien pēc sēdes sākuma noskaidrojās, ka pašvaldības līdzšinējais sasaukums vairs nevar pieņemt lēmumus, jo, kā norādīja deputāts Andrejs Radzevičs, Pašvaldību likuma 11. pants nosaka “ar dienu, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, beidzas iepriekšējās domes pilnvaras”.

Tika lūgts skaidrojums no domes juristiem, kuri savukārt prasīja pārtraukumu sēdē, lai sazinātos ar atbildīgo ministriju, pēc kā priekšsēdētājs

Aivars Priedols atcēla sēdi, uzņemoties pilnu atbildību.

Tomēr lasītāji interesējās, kā tas vispār varēja notikt, ka pašvaldības juristi nepārzina savu galveno likumu, un kuram tad par šo starpgadījumu būtu jāatbild?

Noskaidrojām, ka vaina ir tekstuāli nelielās, bet būtiskās likuma izmaiņās.

Līdz 2022. gada 31. decembrim spēkā bija 1994. gada likums “Par pašvaldībām”. Proti, 2021. gada vēlēšanās ievēlētās domes uzsāka darbu vēl pēc vecā likuma, taču pēc teritoriālās reformas tika izstrādāts jaunais Pašvaldību likums, kurā ieviesa grozījumus.

Tas spēkā stājās 2023. gada 1. janvārī.

Salīdzinot abus dokumentus, tie atšķiras ar būtisku niansi. Proti,

tagad likumā noteikts, ka iepriekšējās domes pilnvaras beidzas ar dienu, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunā dome,

bet vecais likums noteica, ka iepriekšējās domes pilnvaras izbeidzas ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi. 

A. Priedols, kurš uzreiz uzņēmās atbildību par starpgadījumu, vēlreiz uzsver, ka par kolektīva darbu vienmēr atbildīgs ir vadītājs.

Viņš arī norāda, ka neviens no deputātiem nav sūdzējies par to, ka sēde nenotika, tāpat visus jautājumus operatīvi izskatīja jaunā dome, neviens netika atraidīts.

Taču A. Priedols uzskata, ka visi kopā strādāja un tie, kuri zināja un pamanīja, varēja agrāk pateikt, ja uzzināja, ka likumā ir kaut kas mainījies.

“Tas būtu bijis normāli un cilvēcīgi. Draudzīgi būtu bijis pabrīdināt,”

viņš teic.

“Tas ir pašvaldības iekšējs darba organizēšanas jautājums. Tādēļ pašvaldības ietvaros arī būtu izvērtējams, vai tam ir negatīvas sekas un kas par šo seku radīšanu ir atbildīgs gadījumā, ja tādas tiek konstatētas,” portālam savukārt norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kurai lūdzam komentēt šo situāciju.

Savukārt jaunais novada domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis, kas iepriekšējā sasaukumā bija priekšsēdētāja vietnieks, nedomā, ka šī situācija ir tikai viena atsevišķa domes pārstāvja atbildība.

“Nesmuki sanāca. Viena cilvēka vaina tā noteikti nav, tas ir vairāku apstākļu kopums. Agrāk likumā bija “ar pilnvaru stāšanos spēkā”, tagad – “ar dienu”, un viss ir mainījies.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.