R. Kalējs 2017. gadā Nīcas novada domē tik ievēlēts no vēlētāju apvienības “Nīcas novada attīstībai” saraksta, kura līderis ir novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām A. Petermaņa pienākumus viņa prombūtnes laikā iesākumā pildīja Inguna Lībeka, pēc tam Renārs Latvens.

Viņš nevarēja pienākumu domē apvienot ar algoto pamatdarbu, tādēļ no priekšsēdētāja vietnieka bezalgas amata atteicās. Viņa vietā šā gada augusta sākumā deputāti izvirzīja un ievēlēja R. Kalēju. Tobrīd R. Kalējs bija bez pamatdarba un varēja sevi pilnībā veltīt novada un iedzīvotāju vajadzībām.

Darbu vērtēs izpilddirektors

Attīstības nodaļu R.  Kalējs vada no 23. septembra. Nodaļas vadītāja Vita Liepiņa patlaban ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņas pienākumus pārņēma projektu vadītāja Ieva Taurinskaite, bet nu viņai ir cits darbs. “Tas nav noslēpums, ka viņa devusies uz Liepājas domi, strādās Attīstības pārvaldē,” teic R. Kalējs. I. Taurinskaite ir liepājniece, kura uz darbu Nīcā brauca no Liepājas.

“Izpilddirektors (Andrejs Šakals – L. A.) piedāvāja šo vakanto vietu man.

Likums neaizliedz Attīstības nodaļas vadītāja pienākumus savienot ar domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, jo Nīcas novada domē šis amats nav algota štata vieta.

Acīmredzot izpilddirektors manī saskatīja perspektīvu un potenciālu, uzticot vadīt Attīstības nodaļu,” skaidro R. Kalējs.

Galvenais, lai nav interešu konflikta amatu apvienošanā, kas noteikti likumā “Par pašvaldībām”. “Konsultējos arī ar juristi – nekādus aizliegumus vai interešu konfliktu neatradām, tāpēc arī, kamēr Vita Liepiņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, piekritu pildīt Attīstības nodaļas vadītāja pienākumus. Tas ir uz laiku,” stāsta domes pārstāvis.

Taču vai nesanāk duāla situācija gadījumos, ja domes vadībai, respektīvi, priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, jāizvērtē domes struktūrvienību vai nodaļu paveiktais darbs? “Attīstības nodaļas darbu vērtē izpilddirektors – tāda ir tā pakļautība. Tiešā priekšniecība ir izpilddirektors. Manu darbu vērtēs viņš,” skaidro R. Kalējs.

“Esmu iepazinies ar visiem projektiem, kuros esam iesaistījušies. Visi darbi tiek virzīti uz priekšu. Bez projektu vadības un koordinēšanas manos pienākumos ir arī novada Attīstības programmas izstrāde kopā ar Liepājas pilsētu. Tas ir laikietilpīgi. Tāpat esmu Dienvidkurzemes novada izveidotajā attīstības darba grupā, kas pēta un veido variantus jaunā novada attīstības un projektu nodaļas struktūrai,” piebilda R.  Kalējs.

Pārkāpumus nesaskata

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā norāda, ka galvenais, kas deputātam jāņem vērā  savienojot amatus, ir tas, vai tie nav pretrunā ar likumiem “Par pašvaldībām” un “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. 

Likumā “Par pašvaldībām” teikts, ka par domes priekšsēdētāja vietnieku var būt tikai domes deputāts, kas arī šajā situācijā ir R. Kalējs, līdz ar to uz viņa amatu savienošanu ir attiecināmi 38. pantā minētie nosacījumi. “Attīstības nodaļa, ko vada deputāts, nav pašvaldības iestāde, līdz ar to viņa amats neatbilst iepriekš minētā likuma 38. panta otrās daļas 4. punktam, tāpat arī 1. un 5. punktam – ja viņš nav vēl citos amatos, kas šeit norādīti.

Savukārt 2. un 3. punkta atbilstība būtu jāvērtē KNAB, kādi ir deputāta pienākumi Attīstības nodaļas vadītāja amatā un vai viņš nesniedz pašvaldībai minētos pakalpojumus. Ja attiecībā uz deputātu neizpildās neviens no likumā minētajiem apstākļiem, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, tad amatus savienot drīkst. Taču gala lēmumu par to, vai amatus drīkst apvienot, var sniegt KNAB,” laikrakstam skaidro VARAM.

KNAB Stratēģiskās komunikācijas nodaļā “Kurzemes Vārdam” apstiprina, ka “novada domes priekšsēdētāja vietniekam un deputātam likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, bet ir jāievēro likuma “Par pašvaldībām” 38. pantā paredzētie amata savienošanas ierobežojumi. Vērtējot šo informāciju kopsakarā ar likuma “Par pašvaldībām” 38. pantā noteikto, secināms, ka minēto amatu savienošana ir pieļaujama,” skaidro KNAB.

UZZIŅAI

Likumā “Par pašvaldībām” norādīts, ka papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldības domes deputāts nedrīkst:

1) ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;

2) ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst:

• a) domes lēmumu projektu sagatavošana,
• b) domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude,
• c) kontrole un uzraudzība pār domes pieņemto lēmumu izpildi,
• d) padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;

3) tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus 2. punktā minētajos jautājumos;

4) ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

5) ieņemt valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas realizē no šā likuma 15. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu.

Avots: VARAM un www.likumi.lv