Jau pirmdien skolu
gaiteņus atkal piepildīs bērnu čalas un pedagogi uzsāks kārtējo darba cēlienu.
Taču būs arī klases, kas šogad paliks tukšas, vai nu nepietiekamā audzēkņu
skaita vai dažādu tehnisko problēmu dēļ. Un arī skolotāji vēl nevar būt droši
par summu, kas par padarīto nonāks viņu makos. Cik gatavas jaunajam mācību
gadam ir Liepājas reģiona skolas?

Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma Pāvilostas Novada
domes metodiķe izglītības un kultūras jomā Silvija Leja izplatījusi paziņojumu
novada mājaslapā, aicinot vecākus nepirkt tos mācību līdzekļus, kuru
finansēšana ir valsts uzdevums. Grozījumi izglītības likumā, kas nosaka, ka,
piemēram, darba burtnīcas finansē valsts, jau stājušies spēkā. Tomēr Ministru kabineta
noteikumi par
kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu
un iegādi izglītības iestādēm, vēl nav apstiprināti. Tāpēc neziņā par
konkrēto papildus finansējuma apjomu ir arī pašvaldība, uzsver metodiķe.
Paredzams, ka tas varētu būt nedaudz lielāks par diviem latiem uz vienu
skolēnu, viņa norāda.

Šonedēļ notikusi Pāvilostas un Alsungas novadu izglītības
darbinieku tikšanās, uz kuru ieradušies arī Izglītības un zinātnes ministrijas
un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, kas komentējuši
izveidojušos situāciju. “Kas ir valstiski jau atrisināts, to izstāstīja.
Dzirdēt no ministrijas pārstāvja, protams, ir savādāk nekā atstāstā,” saka
S. Leja. Taču tāpat joprojām ir neskaidrs jautājums par pedagogu
atalgojumu. Gan novada mērķdotācijas koeficients, gan citi finansējuma rādītāji
ir labvēlīgi, tomēr tiem vēl nav likumiska spēka, skaidro Pāvilostas Novada
domes pārstāve. “Visi šie jauninājumi vēl ir tikai projekti,” viņa
saka.

“Skolas ir gatavas jaunajam mācību gadam, mums to
skolēnu nav tik daudz, mēs jau pavasarī saplānojām finansējumu tā, lai varētu
nopirkt papildu mācību līdzekļus,” saka Rucavas novada izglītības
speciāliste Sandra Malakauska. Tomēr, vaicāta, kāds noskaņojums par valstī
esošo situāciju ir pedagogiem, viņa atbild: “Tā ir skolotāju un skolu
tracināšana, lielajiem novadiem, kam naudas ir vairāk, tas varbūt ir savādāk,
bet mazajiem katrs lats ir būtisks. Bet skolotāji kā jau skolotāji ir pozitīvi
noskaņoti un gatavi sākt strādāt, lai gan īsti vēl nezinām, kas būs un kā
būs.”

“Vienmēr pēdējos gados septembris nāk ar ļoti lielu
neziņu,” atzīst Grobiņas Novada domes Izglītības nodaļas metodiķis
Zigmunds Cinkus. Atšķirīgas ir tikai jomas, par kurām skolu pārstāvji nevar būt
droši. Šogad tās ir pedagogu algas un bezmaksas mācību līdzekļu nodrošinājums,
stāsta izglītības speciālists. “Bet grāmatas mums vienmēr ir pietikušas,
arī darba burtnīcas nodrošinās pašvaldība.”

“Sajūta ir briesmīga, vēl 27. augustā divi
Dombrovski nevar vienoties, būs tā nauda vai nebūs! Skolotāji laikam ir
šausmīgi pacietīga tauta,” saka Priekules novada izglītības metodiķe
Agrita Purviņa. Darba likums paredz, ka, uzsākot darbu, cilvēks ir tiesīgs
zināt atalgojumu, ko par to saņems, norāda A. Purviņa. “Uz
skolotājiem laikam darba likums neattiecas.” Līdzīgi arī par mācību
līdzekļiem – prognozēt to, cik tieši liels finansējums tiks piešķirts katrai
mācību iestādei, šobrīd ir ļoti grūti. “Es skatos internetā un televīzijā
un mēģinu kaut ko prognozēt, tas jau nav darbs, tas ir izsmiekls.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. augusta numurā.

#kvards-20130829-06#