Ir pagājusi nedēļa, kopš grobiņniece Astrīda Džeriņa cieta negadījumā no Lielās uz Celtnieku ielu uz laiku pārceltajā 912. maršruta autobusa pieturā.

Kamēr sieviete gaidīja autobusu, lai dotos darīšanās uz Liepāju, viņai virsū uzkrita metāla pagaidu nožogojums, kas norobežo ielu un gājēju daļu no vietas, kur Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēta projekta “14 Kurzemes reģiona pilsētu ūdenssaimniecību attīstības projekts – Grobiņa” īstenošanas gaitā darbus veic būvfirma “Vītols” no Jelgavas pagasta Glūdas. Sievietei ir nopietni veselības bojājumi, un viņa vērsusies pēc palīdzības policijā, taču saņēmusi mutisku ieteikumu vienoties ar būvfirmu, kas veic šos darbus, jo neesot pamata krimināllietai.

Negadījums notika pagājušās piektdienas pēcpusdienā. “Es stāvēju diezgan tuvu šim pagaidu nožogojumam un gaidīju autobusu,” notikušo atceras A. Džeriņa. “Uzpūta vējiņš, un viens nožogojuma posms uzkrita man uz muguras. Es biju gar zemi un tai brīdī izjutu nāves bailes. Sākumā, būdama šokā, nejutu neko, taču pēc pāris stundām man sāpēja visas maliņas, turklāt urīns iekrāsojās sarkans, tāpēc nekavējoties devos uz slimnīcu,” viņa stāsta. Tur sievietei veica nepieciešamo izmeklēšanu: analīzes, rentgena uzņēmumus un citu. Lūzumu nebija, taču bija nopietni sasitumi, turklāt ārsts ieteica noteikti pārbaudīt nieres, bet, ja kļūst sliktāk, nekavējoties doties uz slimnīcu. Vēlāk sieviete vērsās pie savas ģimenes ārstes Astrīdas Kalnas, kura izrakstīja pretsāpju zāles, bez kurām Astrīda nevar iztikt. Turklāt viņai jāveic gan nieru, gan vēdera dobuma, gan vēl vairāki citi izmeklējumi, jo sāpes ir stipras. “Par izmeklējumiem esmu iztērējusi jau 40 latu, vēl gaidāms viens izmeklējums, kurš maksā 30 latu, turklāt arī zāles jāpērk,” saka cietusī. Viņa ir pensionāre, kas savā brīvajā laikā mazliet piepelnījusies kā auklīte, bet nu šis darbiņš zaudēts, jo bērniņu izcilāt viņa nevar, tāpēc ģimenei nācies meklēt citu auklīti.

Jau nākamajā dienā A. Džeriņa uzrakstīja iesniegumu policijā un pievienoja arī ārstu izsniegtās izziņas. Policijā sievietei ieteikts meklēt lieciniekus, tāpēc vairākas dienas pēc kārtas laikrakstā bija viņas sludinājums ar lūgumu atsaukties tās abas sievietes, kas palīdzēja viņai piecelties, taču rezultāta nav. Liecināt gatavs esot vīrietis, kas notikušo vērojis no ielas otras puses, taču, kā sacīja A. Džeriņa, trešdien viņai piezvanīja no policijas un pavēstīja, ka inspektori sazinājušies ar būvfirmu “Vītols”, kas šajā objektā veic remontdarbus, un secināts, ka krimināllietu ierosināt neesot pamata.

Redakcija sazinājās ar būvfirmas “Vītols” vadītāju Juri Vītolu, kurš apgalvoja, ka baumu līmenī par šo notikumu gan ir dzirdējis, taču policijas inspektori ar viņu nav sazinājušies un viņš neko tiem neesot teicis. Uz “Kurzemes Vārda” jautājumu, vai, viņaprāt, firmai ir jāuzņemas atbildība par to, ka objektā, kur strādā šī firma, nav pietiekami nostiprināts nožogojums un tādēļ cietis cilvēks, firmas vadītājs neiecietīgā balsī noskaldīja, lai netraucē viņu ar tādiem jautājumiem, jo ir likumi, kas regulē, kurš par ko atbild.

Grobiņas policijas iecirknī redakcija noskaidroja, ka inspektoram, kurš nodarbojas ar šo lietu, ir bijusi tikšanās ar būvdarbu vadītāju, kurš solījis tikties ar cietušo. “Kad šī lieta būs izskatīta, cietusī saņems atbildi,” – to pagaidām varēja pateikt iecirknī, iesakot sīkāk par šo lietu painteresēties pirmdien.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

“Šis ir tas žoga posms, kas man uzkrita virsū,” rāda Astrīda Džeriņa. “Šādi – slīpi – to pieslēja tās divas sievietes, kas man palīdzēja piecelties. Pirms tam šis posms bija piesliets taisni.”