Visā Eiropas Savienībā (ES) šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru Latvijā organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Skaitīšanas rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, saka CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte, tāpēc lauksaimnieku atsaucība ir ļoti svarīga.

“Šī lauksaimniecības skaitīšana skar pilnīgi visus – katrai saimniecībai ir jābūt aptaujātai. Tā ir atšķirība no apsekojuma, ko CSP visbiežāk dara izlases veidā. Mēs tagad prasīsim netipiskus jautājumus, arī par lauku saimniecības struktūru. Tā mēs uzzināsim, vai lauksaimnieki strādā paši, vai ģimene, vai viņiem saimniecībā ir blakus nozares, vai savu produkciju tirgo vai lieto pašpatēriņam. Būs arī jautājumi par zemes sadalījumu, par to, ko tajā dara,” stāsta A. Plāte. Strukturālie rādītāji esot svarīgi arī ES aspektā. Zemniekiem varētu interesēt, kādu atbalstu varētu sniegt lauksaimniecībai, lai tā pareizā veidā attīstītos. Dati ir svarīgi arī Zemkopības ministrijai (ZS), kuriem jau ir informācija par ražotājiem, atskaites Lauksaimniecības datu centram. “Taču ir tādi lauku saimnieki, kuri šajā uzskaitē neietilpst. Pamatojoties uz šiem datiem, tiks veidota turpmākā lauksaimniecības politika, un arī saimniekiem pašiem būs interesanti redzēt, kur viņi atrodas šajā Latvijas zīmējumā,” viņš skaidro.

Vai skaitīšana aptver tikai ražojošos lauksaimniekus vai arī cilvēkus, kuriem laukos ir brīvdienu māja? Ja cilvēkam pieder lauksaimniecības zeme vairāk par pieciem hektāriem, tad arī viņš tiek iekļauts, atbild A. Plāte.

Kā CSP izvērtēs, vai anketās cilvēki pastāsta visu, kā ir? Ne viens vien nav oficiāli piereģistrējis mājražošanu, jo, piemēram, kūkas cep tikai savu radu un draugu lokam. “Mēs uzskatām, ka viņi stāstīs taisnību, jo visi šie dati, ko lauksaimnieks iesniedz CSP, ir konfidenciāli. CSP pat citām valsts iestādēm nedrīkst dot datus par konkrētiem cilvēkiem vai saimniecībām. Statistikas likumi neļauj publiskot datus, kuri nav apkopoti,” norāda departamenta direktors.

Ja lauksaimnieks līdz jūnija beigām anketu nebūs aizpildījis, viņam zvanīs no CSP. “Strādājam pēc plāna, kas pieņemts februārī,” skaidro A. Plāte. “Tajā paredzēts, ka pie cilvēkiem, kuri nav aizpildījuši anketu, rudenī mājās ierodas intervētājs. Tad skatāmies saimniecības, kuras nav paveikušas savu pienākumu pret valsti. Taču, ņemot vērā ārkārtas situāciju, cilvēkiem zvanīs jau pirmās sesijas laikā.”

Ja telefoniski interviju neizdosies dabūt, CSP pārstāvis tā vienkārši neuzradīšoties pie durvīm, vispirms atsūtīs vēstuli. Darbiniekiem būs līdzi apliecība. Pirms darbinieks veiks telefoninterviju, arī būs nosūtīta vēstule, paziņojot, kurā laikā lauksaimniekam zvanīs. Tā CSP nodrošinās savu identifikāciju, vēloties pasargāt cilvēkus no iespējamiem krāpniekiem, kas, uzdodoties par lauksaimniecības skaitītājiem, varētu mēģināt izdibināt no cilvēkiem arī aizsargājamus datus.

Lauksaimniecības skaitīšana sākas pavasarī un notiks tieši lauku darbu sezonā. Zemnieks varētu jautāt – vai jūs nevarat ar to nodarboties ziemā, kad man nav jābrauc uz lauka? “Mēs tā darām tāpēc, ka šajā pašā laikā Lauku atbalsta dienests (LAD) prasa lauksaimniekiem informāciju par platību maksājumiem. Mēs ejam paralēli viņiem, LAD mājaslapā ir arī mūsu baneris, pa tiešo var nonākt pie mums un aizpildīt anketu. Dati, kas būs LAD rīcībā, nonāks pie mums, mēs tos pašus datus vairs neprasīsim. Sistēma ir tā noregulēta, lai nebūtu pārklāšanās. Taču daudzas saimniecības nav LAD klienti, tāpēc tām prasīsim šo informāciju,” saka A. Plāte.

Viņš zinot – daudziem zemniekiem nepatīk, ka izprašņā sīkus jautājumus, viņiem var likties, ka tas nav vajadzīgs. “ES iegulda lauksaimniecībā apmēram 40% budžeta. Atbalsta pasākumu dēļ daudzas lietas tiek izprašņātas īpaši detalizēti, jo ES, pārdalot līdzekļus, ir ļoti svarīgi, lai tie aizietu pareizā gultnē. Arī ZM ir svarīgi šie dati, lai veicinātu, ka dzīve laukos kļūst ekonomiski izdevīgāka. Lauku apdzīvotība ir svarīga problēma visai ES,” pastāsta departamenta direktors.

CSP esot metodes, kā pārbaudīt iesniegto datu pareizību. Ja kāds kaut ko slēpj, ar dažādām bilanču implikāciju metodēm to varot atklāt. “Taču mums nav represīvu metožu pret lauksaimniekiem,” atzīmē A. Plāte. “Statistikas likumā ir paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu. Praksē cenšamies tik tālu neaiziet. Ja redzam problēmas, sazināmies vēlreiz ar saimnieku un nokārtojam jautājumu miermīlīgā veidā.”

Pati pirmā lauku skaitīšana Latvijā notika tieši pirms simt gadiem, 1920. gadā. A. Plāte norāda, ka arī tad bija ārkārtas stāvoklis, jo atbrīvošanas karš vēl nebija īsti beidzies: “Tā laika zemnieki piedalījās, vienlaikus notika arī tautas skaitīšana. Uzreiz pēc kara bija svarīgi saprast situāciju. Skaitīšanā iegūtie dati bija pamats agrārajai reformai, kuras laikā muižniekiem zemi atņēma un piešķīra karavīriem. Pirms simt gadiem krīze bija daudz dziļāka, turklāt – interesanta sakritība – pasaulē arī plosījās epidēmija, spāņu gripa.”

Uzziņai

• Lauksaimniecības skaitīšana
• Notiek reizi desmit gados.
• Anketu aizpildīšana vietnē e.csb.gov.lv notiks no 15. aprīļa līdz 22. decembrim. Tie, kuri nebūs aizpildījuši anketu, no 1. oktobra līdz 22. decembrim tiks intervēti pa tālruni un klātienē.
• Pirmie rezultāti būs pieejami 2021. gada rudenī, oficiāls apkopojums – 2022. gada pavasarī.
• Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas.
• Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Avots: CSP