Meža uzraugs – Valsts meža dienests pašlaik ir reformas jūtīs. Septembrī varētu tikt pieņemts galīgais lēmums par to, kā tam turpmāk strādāt. Taču mežniecībās vēl aizvien nav īstas skaidrības par to, kā būs.

“Daudzas lietas nav skaidras,” saka Grobiņas mežniecības Gaviezes apgaitas mežsargs Vairis Kopštāls. “Kur būs telpas, kur atbalsta punkti, kur varēsim likt dokumentus,” viņš uzskaita. Ir zināms, ka samazinās darbinieku skaitu, bet nav zināms, kurš paliks un kuram pēc jaunā gada darba vairs nebūs. “Daudz neskaidrību arī par audžu atjaunošanu, pa medību līniju,” Kopštāls turpina. Līdz šim nekur neesot ticis runāts par to, kas un kā pēc reformas uzskaitīs dzīvniekus, izdos medību atļaujas. Bet tas ir liels darbs un atbildība, norāda mežsargs.

Pašlaik gan mežinieki esot nomierinājušies un gaidot, ko nesīs jaunā Saeima un ko pēc tam teiks Zemkopības ministrija. V. Kopštāls domā – gan jau pēc vēlēšanām atkal kaut kas mainīsies.

Taču tam, ka reforma Valsts meža dienestā principā ir vajadzīga, viņš piekrīt. Tomēr reformas ekonomisko pamatojumu, par ko skandina tās īstenotāji, gan mežsargs neredz.

Jau ziņots, ka VMD funkcionālā un strukturālā optimizācija paredz palielināt mežsargu atbildības līmeni, tā meža īpašniekiem mazinot birokrātiju: par mežziņiem vai meža inspektoriem pārdēvētie darbinieki, ar nepieciešamo tehniku apgādāti, galvenokārt strādātu uz vietas mežā. Par nākamo līmeni varētu tikt izveidotas teritoriālas struktūrvienības, kurās risinātu sarežģītākos jautājumus, kā arī veiktu vairākus citus darbus, ko tagad dara virsmežniecība. Reforma esot vajadzīga, jo stipri samazināts VMD finansējums ar visām no tā izrietošajām sekām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. augusta numurā.
 #kvards-20110803-03#