Vakar lieli prieki un iespēja izbaudīt svaigu gaisu bija Rudes skolas audzēkņiem. Meža dienās viņi kopā ar Valsts meža dienesta un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” darbiniekiem piedalījās putnu būrīšu izkarināšanā, kas notika Otaņķu apgaitas mežaudzēs. Nīcas mežniecības mežsargs un dabas draugs Vairis Kopštāls pastāstīja, ka šādi pasākumi, kas jauno paaudzi ciešāk sarado ar mežiem un paver lielisku iespēju iepazīt dabu un daudzveidīgo putnu valstību, notiekot jau katru pavasari kopš 2000.gada.

Rudes skolas 5. – 8. klašu audzēkņi, skolotājas Indras Mokorenko un citu pedagogu pamudināti, šopavasar ļoti atsaucīgi piedalījušies putnu būrīšu gatavošanā. Parasti šis darbs notiekot pavasara brīvdienās un lielāko tiesu katra skolēna mājās. Tāpēc tajā tiekot iesaistīti arī vecākie brāļi un māsas. Arī kokmateriālus izmantojot, kādi nu tie kuram ir. Dažs licis lietā tēva atvēlētus dēļu galus, bet cits – apkurei sagādātās, bet vēl nesadarinātās malkas kaudzē izvēloties iztrupējuša stumbra gabalu, kuram atlicis tikai pielikt grīdu un jumtu, kā arī izurbt caurumu skrejai.

 Tādējādi strādājot, putnu mājokļi gan izdodoties ļoti dažādi, bet tas esot tikai apsveicami, jo arī katrai putnu sugai ir savas vēlmes. Mazajiem čunčiņiem un dzilnīšiem vairāk labpatīkot šaurāki būrīši, bet pūces gribot, lai tām ir kārtīga māja, kas droši piestiprināta kāda simtgadīga ozola vai oša stumbram.

Svarīgi esot ņemt vērā noteikumu, ka būrīšu iekšpusē materiāls nedrīkst būt ēvelēts. Ja tas nav darīts, mazie putnēni nespēj izrāpties no perēkļa un tad būrītis tiem var pārvērsties par liktenīgu sprostu. Mežsargs uzsvēra, ka labums, kādu putni spēj dot mežam, ir grūti novērtējams. Pēdējos gados pēc lielajām vētrām, kas izgāza daudzus kokus, īpaši savairojušies astoņzobu mizgrauži, bet putni izķer gan to lidojošās vabolītes, gan atrod un aiznes saviem mazuļiem kaitēkļu kāpurus.

Vakar savu artavu putnu būrīšu izvietošanā bija sagādājuši arī AS “Latvijas Valsts meži” Nīcas iecirkņa vadītājs Kārlis Altītis un viņa vietnieks Raimons Freimanis, kas paši gan sarīkojumā nepiedalījās, jo bija devušies uz Dienvidrietumu mežsaimniecību, taču atsūtīja ap pussimtu prasmīgu meistaru roku darinātas putnu mītnes, kuras perfekti atbilst zinātnieku ieteiktajiem izmēriem un noteikumiem. Šiem būrīšiem, lai pirms jauna iemītnieka ierašanās, nenoceļot no koka, tos būtu vieglāk iztīrīt, ir ierīkots noņemams jumts un viena no sienām. Kad darbs paveikts, bez īpašas piepūles jumtu un sienu iespējams novietot agrākajā vietā. Akciju sabiedrība bija parūpējusies arī par to, lai pēc kopīgas darbošanās mazie putnu draugi var pasēdēt pie kopīga ugunskura un, klausoties pieredzējušu mežinieku nostāstus, ieturēt tādu kā palaunagu, uzkožot pa karstos dūmos apceptai desiņai un iemalkojot limonādi.

Pirms došanās mežā V.Kopštāls bērnus brīdināja par ērcēm. Šopavasar pēc aizvadītās siltās ziemas to esot savairojies ļoti daudz, tāpēc, mājās pārnākot, obligāti jāizkrata apģērbs un jāpārliecinās, vai kāda no ērcēm nav mēģinājusi piesūkties ķermenim. Lai tas nenotiktu, arī putnu būrīšu izvietošanai bija izraudzītas sakoptas mežaudzes, kur iztīrīts pamežs un ir mazāk pērnās kūlas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Turot rokās pašu gatavotos būrīšus, Rudes skolas bērni dodas draudzēties ar putniem.