Lauksaimniekiem nepieciešama rīcības programma
Šonedēļ saturīga zemnieku sapulce notika Gaviezē. Pastāstīt par situāciju un prognozēm augkopībā bija uzaicināti Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Vita Cielava un Vērgales sēklaudzētājs Jānis Cielava, kurš ir lietas kursā par lauksaimniecības norisēm ne tikai rajonā un Kurzemē, bet arī valstī un pasaulē. To, ka pašlaik pagastā situācija ar sējumiem un saimniekošanu kopumā ir diezgan sarežģīta, apstiprināja arī pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs.

Domā, kā rīkoties

Zemgalē un Vidzemē pērn tika izkultas kviešu un miežu rekordražas, bet to nekādi nevar sacīt par Lejaskurzemi, kur ļoti daudziem zemniekiem nemitīgo lietavu dēļ neizdevās nokult druvās izaudzēto. Arī vairākiem nopietni strādājošiem gaviezniekiem, pat tādiem, kam pieder sava graudaugu novākšanas tehnika, labība diezgan lielās platībās esot palikusi nenovākta.

Tomēr ražas novākšanas zaudējumi ir tikai puse no nelaimes. Rudenī izmirkusī zeme neļāva paveikt rudens aršanu, un ziemāju iesēts ir gaužām maz. Turklāt vēl nav zināms, kā veiksies ar sēju pavasarī. Arī sējumu pārziemošana var sagādāt problēmas, kaut gan pagaidām, kā atzinuši agronomi, viss noritot normāli. Protams, janvāra atkusnis sējumiem par labu nebūs nācis. Zemākās vietās ziemāji izslīkuši jau decembrī, kas pieturējās gan silts, gan mikls.

Jāvērtē, kādos projektos iesaistīties

Sarežģītie ražošanas apstākļi liekot cilvēkiem domāt, kā rīkoties, lai neizputētu pavisam. Gavieznieki meklējot iespēju strādāt arī kādā citā vietā. Daļa braucot uz Liepāju. Vairāki zemes apsaimniekotāji kļuvuši par ugunsdzēsējiem. Bet strupceļā esot nonācis viens otrs no tiem saimniekotājiem, kas pirms diviem gadiem iesaistījās Eiropas Savienības atbalstītajā erozijas ierobežošanas programmā. Lauku attīstības speciāliste Agrita Tarvida neslēpa – kāds pagasta zemnieks no tās jau atteicies. Tagad viņam vajadzēšot atmaksāt Valsts kasē to naudu, ko subsīdijās saņēmis par 2006.gadu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 21 lata uz 19 latiem par hektāru samazinājušies arī vienotās platības maksājumi.

“Ne tikai Gaviezes zemnieks ir piedzīvojis tādu likteni. Tā  daudzi ir iekrituši. Arī bioloģiskie lauksaimnieki, kas apņēmās gādāt par pļavām. Taču ir labāk, ja tas notiek jau tagad, nevis vēlāk, jo šī programma ir paredzēta pieciem gadiem. Tiem beidzoties, atmaksājamā summa, ja netiktu izpildītas saistības, izrādītos daudz reižu lielāka. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka zemniekiem ir rūpīgi jāvērtē, kādos projektos viņi iesaistās, jo vairāk tādēļ, ka piesolītās naudas summas nav nemaz tik lielas,” sacīja Vērgales augkopējs. Viņš uzskata, ka lauksaimniecība Latvijā pastāvēs arī nākotnē, taču spēs noturēties tikai tie zemnieki, kas paļaujas uz saviem spēkiem, jo viņiem ir gan tehnika, gan pieredze. Tie, kas saimniekošanas galus patlaban savelk ar Eiropas Savienības maksājumu palīdzību, agri vai vēlu, bet būšot spiesti kapitulēt.

“Novēroju, ka mazāka apjoma saimniekotāji šoziem ir ļoti sašļukuši. Tie, kam lielākas un finansiāli labāk nostādītas saimniecības, vēl nemet plinti krūmos, bet domā, kā rīkoties. Taču tādu Gaviezē nav nemaz tik daudz. Labi ja kāds desmits kopā ar lopaudzētājiem sanāks,” vērtēja pašvaldības vadītājs. Arī viņš cer, ka zemniekiem izdosies saņemties. Lai tā notiktu, katram esot vajadzīga saprātīga turpmākās rīcības programma.

Jā, tāda lauksaimniekiem ir ļoti aktuāla, jo tā, kā bija līdz šim, vairs nekad nebūs, apstiprināja arī abi atbraukušie ciemiņi. Vispirms jau tāpēc, ka skaidri jāzina, cik un ko pavasarī ir paredzēts iesēt. Turklāt – laba ziņa esot tā, ka cenas graudiem un rapsim ir diezgan stabilas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tādas tās arī, domājams, saglabāsies. Šis fakts varētu kalpot kā pamudinājums. Taču reizē jārēķinās, ka palielināsies arī ražošanas izmaksas.

“Vasarāju sēkla šogad būs deficīts. Tāpēc iesaku to iegādāties bez kavēšanās,” mudināja vērgalnieks. Zemnieku saimniecības “Gausēni” klētī esošajai sēklai pircēji pieteikušies jau decembra sākumā. Tāpēc tagad visa jau esot aizrunāta. Kompānija “Kemira” gan plānojot ievest no ārvalstīm aptuveni 200 tonnu vasaras miežu un kviešu sēklas, taču arī šis daudzums varot izrādīties nepietiekams.

Ražošanas izmaksas turpinās pieaugt

Zemniekus tūlīt interesēja, kādas būs cenas. “Vidēji 300 latu par tonnu,” sacīja Jānis. Runa šajā gadījumā esot par kodinātu sēklu, nevis lopbarības graudiem. Prāvajā summā ir ietverti visi izdevumi, ieskaitot sertifikāciju un autoratlīdzību par šķirnes izmantošanu. Autoratlīdzība, ko līdz šim vairāk vai mazāk ignorēja, esot ļoti nopietna lieta. Tā nosacīta ar likumu. Vidēji selekcionāri un izmēģinājumu stacijas, kas nodarbojas ar jaunu šķirņu izveidi, prasot 20 latu par tonnu.

Daudz naudas turpmāk vajadzēšot izdot arī par minerālo mēslojumu, kam vidējā cena par tonnu jau tagad sasniedz 250 latu. Sadārdzināšanās esot saistīta ar pieprasījuma palielināšanos pasaulē, kā arī energoresursu cenu celšanos. Tiesa gan, mazāk kvalitatīvu preci esot iespējams iegādāties nedaudz lētāk. Tas, piemēram, attiecināms uz Uzbekijā ražoto slāpekli.

Sakarā ar graudu deficītu pasaules tirgū Eiropas Savienība ir nolēmusi sākt apstrādāt tos 10 procentus atmatu, kas līdz šim bija obligāti jāuztur neskartas Rietumvalstu zemkopjiem. Tātad mēslojuma, kura izejvielu krājumi strauji dilst, patēriņš tuvākajos gados vēl ievērojami palielināsies.

Zemei jādod tik, cik vajadzīgs

Augu aizsardzības līdzekļiem cenas celšoties vidēji par procentiem 10. “Savukārt raundaps un citi niknie herbicīdi neapšaubāmi kļūs ievērojami dārgāki. Tos izmanto pa labi un pa kreisi ne tikai pie mums, bet aizvien vairāk pieprasa Amerika, lai milzu platībās audzētu ģenētiski modificētos rapšus un soju, kuriem radīts pret herbicīdiem izturīgs gēns,” stāstīja Jānis.

Ņemot vērā līdzekļu dārdzību, skaidri jāzina, kas zemei vajadzīgs. Tas nozīmē, ka aktuālas kļuvušas augšņu analīzes. “Ir jāliek aiz auss, ka nekas lieks augsnē nesaglabājas. Kālijs, magnijs, sērs izskalojas, fosfors veido grūti šķīstošus savienojumus, ko augi nespēj uzņemt. Tāpēc zemei jādod tikai tik daudz, cik tai ir nepieciešams, bet ne vairāk,” teica pieredzējušais augkopējs. Viņš domā, ka augšņu analīžu sagatavošana attaisnosies, jo, sākot no nākamā gada, saimniecībās būs jāstrādā pie lauku vēstures, kā arī jāievieš lauku mēslošanas plāni. Citos Latvijas reģionos tas jau notiekot. Lauku vēstures aiļu aizpildīšana zemniekiem nesagādāšot īpašas grūtības, ja savlaikus būs nodrošinātas augšņu analīzes. Turklāt tas viss nebūšot lieks darbs, bet nākšot par labu saimniekošanai.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Agronoms un sēklaudzētājs Jānis Cielava (centrā) Gaviezes zemniekiem piedāvāja tālākās rīcības ceļus, jo tā, kā strādāts līdz šim, turpmāk vairs nebūšot iespējams.